Augusts

     Ir pagājušas tieši 45 dienas kopš es atvadījos no Latvijas un saviem mīļajiem Rīgas lidostā. Laiks skrien tik ātri, bet tiešām neliekas, ka pēc nedēļas būs tieši divi mēneši pavadīti šeit. Es jau tagad jūtu, ka man ar šīm 317 dienām Taizemē nepietiks. Pēdējā mēneša laikā no manis nav bijis neviens ieraksts blogā, tāpēc šis ieraksts būs atkal supergarš. Pēc Hua Hin brīvdienām ir bijuši tik daudz notikumi, ka es visu nevaru atcerēties. : D

07/08/2555

  Pirmdienas vakarā atgriezos no Hua Hin. Biju tik ļoti sagurusi, ka  iekritu gultā un aizmigu neuzlikusi modinātāju. Tā sanāca, ka no rīta nevis nokavēju pirmo stundu, bet vispār neaizgāju uz skolu. Mājās nedarīju pilnībā neko. Sēdēju dārzā starp palmām un banānkokiem, vēroju kā mani suņi dzenā ķirzaku un ēdu augļus, kurus tētis bija atvedis no citas Taizemes provinces. Garšīgi banāni. Pilnībā savādāki nekā Latvijā. Nemaz šeit neesmu redzējusi lielos banānus. Visi ir tādi maziņi, saldi, bet ir arī tādi kuri garšo pēc šampūna. Dienas beigās uz manu māju atbrauca vecmāmiņa. Viņa ir apmēram 155 cm gara, ļooti tieva un aptuveni 80 gadus veca. Enerģija laikam viņai nekad netrūkst. Visu vakaru līdz pat 01:00 a.m viņa tusēja pa virtuvi ar suņiem un skatījās televizoru. Es nevarēju pagulēt, tāpēc, ka viņa smējās tik skaļi, ka es pat savā istabā varēju dzirdēt. Aizmigu ap 02:00 a.m.
P.S - es jau gandrīz divus mēnešus domāju, ka pirms iemigšanas skatos kā šūpojas palmu ēnas uz manas sienas un šodien man bija ļoti liels izbrīns, ka tās nav palmas, bet gan papaijas koks. Gruzons. :DDD

08/08/2555

       No rīta pamodos un māsa nebija istabā. Paskatījos pulkstenī un sapratu, ka skolu atkal esmu nokavējusi par divām stundām un redzot māsu, ienākam istabā biju pārsteigta. Izrādās viņa šodien brauc uz Mahidol universitāti līdzi draudzenēm un pa cik es jau esmu nokavējusi skolu, devos kopā ar viņām. Universitātē bija "atvērto durvju diena". Ļoti daudzi studenti un skolnieki. No sākuma bijām uz tiesu medicīnas ekspertīzes fakultāti. Tur varējām piedalīties mācību stundā. Pa cik es esmu ārzemniece ('baltā") mani visur nostādīja priekšā un es biju kā paraugs. Man noņēma pirkstu nospiedumus un mācīja soli pa solim kā to izdarīt, mācīja kā atšķirt īstu naudu no viltotas, tad man bija jāsaliek kalašņikovs (AK-47) un beigās mums bija lekcija kā atrisināt slepkavību. Man bija jāsaka, ko es darītu, lai atklātu slepkavības upuri, cēloni, apstākļus un slepkavu. Viss jau būtu labi, tikai man tas bija jāstāsta angļu valodā un 60 studentu priekšā. Vēl pie tam speciāli man, bija sameklēti divi tulki. Hahaha, I'm famous. Pēc tā visa mums bija paredzēts iet uz bioloģijas fakultāti, bet draudzenītes izdomāja, ka jābrauc uz zoo. Es jau tikai priecīga. Bet izrādās meitenes gribēja nevis apskatīt dzīvniekus, bet gribēja pabraukāties karuseļos. Vēl jo projām nevaru pierast pie tā, ka Taji ir tik ļoti bērnišķīgi, jo tie karuseļi bija domāti sākumskolas vecuma bērniem nevis skolniekiem kuri apsver domu kādā universitātē iesniegt dokumentus :D

09/08/2555

        Skolā aktīvi gatavojāmies Māmiņdienai un karalienes dzimšanas dienai. Man bija jāgatavo runa latviešu valodā par godu karalienei, kuru būs jālasa rīta ceremonijā visas skolas priekšā. Sagatavoju divu minūšu garu tekstu un skolas AFS koordinatore, Ajaan Jiaranai teica, ka viņai patīk, lai gan viņa neko, protams, nesaprata. :D Skolas priekšā rīt tiks lasīti novēlējumi karalienei 7 valodās. Taju, Angļu, Latviešu, Spāņu, Vācu, Japāņu un Ķīniešu valodā. Nevaru sagaidīt.
Ar Andres skolā izsecinājām, ka pēdējo divu nedēļu laikā mēs esam bijuši tikai uz 4 normālām mācību stundām, kurās tika arī kaut kas darīts. Thai cooking, kurā mēs taisījām PaTai kafeinīcā tieši pretī skolai. Angļu valoda pie trakā Amerikāņa Tobie, kurš visu stundu lasa lekcijas nabaga skolniekiem par to, ka viņi nemācoties iznieko valdības naudu un lika mums parādīt piemēru par normālu saziņu angļu valodā. Tas bija smieklīgi, jo tāpat, lielākā daļa nesaprata par ko mēs runājam. Un tad vēl divas Taju valodas stundas pie P'new. Viņa ir jauna un ļoti jauka skolotāja. Žēl, ka viņa ir Andres kontaktpersona, nevis manējā. Mana kontaktpersona ir ļoti jauks cilvēks un vienmēr palīdz man visos jautājumos, bet viņa ir citā skolas ēkā, pārāk tālu no ”english department”,  kur mēs visu laiku uzturamies, tāpēc nesanāk viņu katru dienu satikt.
Dienas atlikušo daļu @english department ar Andres un Bua spēlējām "'Monopolu" ipad'ā.

10/08/2555

    Šorīt skolu kavēt nevarēju, tāpēc piecēlos agri un skolā jau biju ap 07:30 a.m lai varētu vēl pielabot runu. Šī rīta ceremonija bija salīdzinoši gara. Mana runa bija uz pusi īsāka nekā pārējiem, bet tik vai tā visiem patika. Pēc ceremonijas mums bija paredzēts turpināt mācību stundas, bet visiem bija tāds slinkums. Izdomājām, ka šodien ir jāpaņem brīvdiena un tāpēc ar Mali un Andres braucām uz centru. Izvēle par labu krita Central world. Tas ir otrais lielākais iepirkšanās kompleks pasaulē. No skolas līdz BTS sky train stacijai Victory Monument braucām ar taksi un pēc tam no ar sky train no Victory monument uz Siam. Ceļā paiet ~ 2 stundas dēļ sastrēgumiem. Dažbrīd brauktuves neizskatās pēc ielām bet gan lielas auto stāvvietas. Central World pavadījām visu dienu līdz pat sešiem vakarā, bet tik vai tā nepaspējām izstaigāt visus mums interesējošos veikalus. Super, super diena. Tik šķiet, ka Mali tagad domā ka mēs ar Andres esam pilnīgi atpalikuši, pēc šīs dienas ākstīšanās. :DD

11/08/2555

     Ap plkst. 10:00 a.m izbraucām no mājas, lai varētu aizbraukt laicīgi pakaļ Bua un tad devāmies uz centru. Kaut kā ātrumā no rīta izdomājām, ka jābrauc uz Siam Square. Tur mēs sapirkāmies drēbes un es apēdu dievīgu wrapu/pankūku ar šokolādi un mango. Tur noteikti atgriezīšos tikai dēļ pankūkām :D Pēc tam pieēdāmies suši  Japāņu restorānā un izstaigājām iepirkšanās centru kurā bija tikai elektronika - telefoni un datori. Diena superīgi jautra un es pilnībā esmu pārliecinājusies, ka manam brālim patīk Mali. Tik nezinu vai Mali šis fakts iepriecina. :DD

12/08/2555

   Hahaha. Izrādās šodien ir māmiņdiena un karalienes dzimšanas diena, nevis piektdien kā es domāju. Vakarā ap sešiem aizbraucām uz pasākumu, kur bija sapulcējies viss Taweewattana krējums. Man, tā pat kā visai pārējai ģimenei bija jāvelk zils, tizls krekls. Zils tāpēc, ka zilā ir karalienes krāsa. Izskatījās drausmīgi, bet neiešu jau izlekt :DD. Noskatījos ceremoniju. Visiem Taweewattana uzņēmumiem un iestādēm bija jāuznes uz skatuves zelta un sudraba ola (man nav ne jausmas kā sauc tās zeltītās/sudrabotās lietas:DDD). Mans tētis kā pensionēts policists arī dabūja nest to olu uz skatuvi. Pēc ceremonijas bija salūts un tad varējām doties uz svētku tirgu, kurš bija milzīgs. Sapirkām visādus gardumus un tad jau varējām braukt uz mājiņām.


13/08/2555

Pamodos ap 11:00 a.m un māsa prasīja, ko es vēlos šodien darīt. Teicu, ka šodien uz iepirkšanās centriem negribu. Pēc šī teikuma viņai aptrūkās ideju kurp doties. XD Tētis prasīja varbūt es vēlos aizbraukt līdz peldošajam tirgum. Es protams, ka piekritu. Braucām visa ģimene kopā ar vecmāmiņu. Pa ceļam sāka gāzt lietus tik ļoti, ka dabūjām apstāties jo nevarējām redzēt ceļu. Tas manāmi sabojāja manu omu, bet pēc 10 minūtēm pārstāja līt. Es atkal biju laimīga un mēs turpinājām ceļu. Kad ieradāmies tirgū mani pāršalca sašutums. Šis bija peldošais tirgus kurš nepeldēja. :DDDDD Tiešām nesaprotu kāpēc šim tirgum ir nosaukums Floating market. Tirgus bija interesants neskatoties uz tā neatbilstošo nosaukumu. Sapirku augļus,  masāžas eļļas un suvenīrus. Apstaigājām apkārtni un tad devāmies uz māju pusi. Iebraucām pie tēta māsas viņas mini loģistikas centrā. Bāaaac. Tur bija viss. Sākot no pārtikas līdz nintendo wii un milzīgām audio sistēmām. Pasiekalojos un tad braucām uz templi. Kādam tēta darba biedram bēres. Sēdējām ar māsu kādu stundu mašīnā un plānojām kad viņa varētu braukt uz Latviju. :D Kad bijām mājās, neko ēst negribēju, saēdos augļus un aizmigu.

14/08/2555 - 16/08/2555

Pa nedēļu nekas ievērības cienīgs nenotika. Skola, lielveikals, mājas.
Otrdien bija negaiss. Šeit itkā katru otro dienu ir negaiss jo ir lietus sezona, bet otrdien bija arī vējš. Pēc tam kad norima negaiss, paskatījos ārā pa logu un varēju redzēt kaimiņu pagalmu, jo visi krūmi bija kaut kur aizpūsti. Skolā pirmā stunda bija Thai cooking. Uztaisīju kaut ko garšīgu no tofu, baby corn, bambusa asniem, olas un nūdelēm. Pēc tam bija Taju valoda, bet mūsu kordinātore ajaan Džiaranai bija piemirsusi par šīs stundas eksistenci, tāpēc ar Andres sēdējām English department un spēlējām ipad'ā ice hockey.
Es gaidu oktobri, jo pēc oktobra brīvlaika mums būs jauns stundu saraksts.
Tagad mans stundu saraksts izskatās šādi:

Pirmdiena:
Thai language. (T.Jiaranai), Thai dancing, lunch, self study, English(T.Sriprapai), Math, Muay Thai.

Otrdiena:
Thai cooking, self study, lunch, Spanish/Latvian club, English(T.On)

Trešdiena:
Self study, English(T. Tobias), Sport, lunch, Chineese language, self study, Thai language(T. Supapan.New)

Ceturtdiena:
Japaneese language, Thai (T. Jiaranai), sport, computer classes, Thai (T. Supapan),

Piektiena:
English( T. Kanchana), sport, Spanish language, English( T. Ben), Thai art.

17/08/2555

      Piektdiena bija ļoti garlaicīga skolas diena, jo Andres nebija skolā. Viņa brālim iesāpējusies galva un tāpēc arī viņš nevarējis iet. :D  Es visu dienu negāju uz savām stundām, bet sekoju māsai un gandrīz visās stundās iemigu. Rītdiena gan solās būt jautra. Mēs ar māsu un viņas draudzenēm iesim uz morgu, kur veiks sekciju līķim. Daudzsološi. :DD

18/08/2555

     No rīta prasīju māsai ap cikiem brauksim uz morgu, bet viņa teica, ka ir pārāk slinka lai brauktu kaut kur šodien. Es nemaz nejutos saskumusi par plānu maiņu, jo kaut kā skatīties uz mirušiem cilvēkiem nebiju noskaņota. XD  Ap pusdienas laiku zvanīja Andres un prasīja vai man ir plāni šodienai. Viņa zvans bija tieši laikā. Sataisījos un braucu uz Central Plaza Pinklao. Izstaigājām visu veikalu, bet mājās braukt vēl negribējās, tāpēc izdomājām ka jānoskatās filma. Izvēle par labu krita multenei "Brave". Pēc filmas gan braucām mājās.


19/08/2555 - 24/08/2555

     Atkal skola. Stundas tās pašas, visas dienas vienādas. Esmu jau pilnībā visu aizmirsusi, kas notika, bet acīm redzot nekas tāds nav noticis, ja jau es neatceros. Katra diena ir ļoooti smieklīga. Visu dienu parasti pavadu kopā ar Andres. Skolā ir trīs vietas kur mūs vis biežāk var sastapt- english department, tā ir kā skolotāju istaba angļu valodas un citu svešvalodu skolotājiem. Manā skolā ir 6 angļu valodas skolotāji, kuri ir taizemieši un vēl viens vīrietis no Marokas, Amerikānis Tobias un Filipīnietis. Vēl english department ir Ķīniešu valodas skolotāja Bua, Vācu valodas skolotājs Anton un vēl viena Ķīniešu valodas skolotāja.
Vēl mēs bieži uzturamies kafeinīcā, kura ir tieši pretī skolai un arī skolas kafitērijā.
Man vislabāk patīk uzturēties english department, tāpēc, ka tur ir gaisa kondicionētājs un saldumi :D Gandrīz katru dienu sēžam tur un spēlējam spēles.

25/08/2555

Šodienas plāns gatavs. Pat nebija jāgaida visa diena, kad māsa izdomāja izkustēties no mājām. Ar māsu, brāli, Bua un brāļa draugu aizbraucām uz gājēju ielu The circle, kas bija pilna ar maziem veikaliņiem un izskatījās tur kā mini Eiropā. Stundu meklējām vietu kur paēst. Viens gribēja suši Japāņu restorānā, viens nūdeles Ķīniešu restorānā un vēl kāds gribēja Taju virtuvi. Beigās vienojāmies un aizgājām uz S&P. Tur var pasūtīt ēdienus no dažādu tautu virtuvēm. Es paņēmu laša steiku un saldajā ēdienā kaut kādas želejveidīgas bumbiņas saldinātā kokospienā Taju gaumē. Ļoti saldi. Pēc tam domājām braukt uz Khao San road, bet Bua gribēja uz mājām un tas mūsu plānus izjauca. Bet nu ļoti labi. Mājās bija jauks vakars ar ģimenīti, skatījāmies filmas un ēdām Taju saldumus.

26/08/2555

No rīta 09:00 a.m gājām pie manas draudzenes uz "sālsmaizi". Viņa pagājušajā mēnesī ievācās jaunā mājā. Māja ir pus kvartālu no manas mājas. Ļoti tuvu. Vēl pusceļā uz viņas māju man ķer mūsu internetu. :D Visa viņas iela bija pilna ar mašīnām. Skaista māja, daudz cilvēku, daudz ēdiena. Māšuks mani baroja ar irbulīšiem, es jau nesūdzos, tikai tie varēja nebūt gliemeži ar kuriem viņa mani piebaro. :D Viesmīlis ik pēc 15 min. pienes kādu jaunu ēdienu. Es vispār jau pēc pirmajiem diviem biju pārēdusies. Un likās, ja es vēl kaut ko ieēdīšu- tas viss uzreiz būs ārā. Vēl pirms sēdāmies pie galda bijām viņas istabā. Atverot istabas durvis skatam pavērās paradīze. Tur bija pilns ar Taju nacionālajiem saldumiem, augļiem un dažādiem saldajiem ēdieniem. Draudzenīte piedraudēja, ja es nepagaršošu visu, viņa apvainosies. Man kaut kā galīgi negribējās apvainot viņu, tāpēc pagaršoju gandrīz visu. Biju tik ļoti pārēdusies, ka man iestājās fobija pret ēdienu. :D

26/08/2555 - 28/08/28

    Pirmdien no rīta mums bija it kā Taju dejas, bet Bua mums neatnāca pakaļ, tāpēc visu pēc pusdienu sēdējām kafiterijā un gaidījām pusdienas. Pēc pusdienām es sekoju savas māsas klasei uz matemātiku un angļu valodu. Pēc stundām ar māsu, Mook, Iris un vienu puikiņu no klases braucām uz lielveikalu. Tur uzēdām @MK restaurant un braucām mājiņās.
Otrdien saņēmām ziņu kā mēs tiksim uz AFS COC camp kas notiks no 29.08.2555- 02.09.2555 Cha Am. Es nevaru vairs sagaidīt to nometni. Gribas beidzot satikt visus savus draudziņus. Būs jāceļas agri un jābrauc uz AFS biroju kas atrodas Nonthaburi un pa ceļam jāpaņem vēl divus puikiņus, Vācieti un Spāni.
     Trešdien bija jauka diena. Mums bija viena stunda pie Mr. Tobias. Tā tiešām ir labākā stunda trešdienā. Šodien viņš atkal angliski visu stundu stāstīja skolniekiem ka viņi iznieko valdības naudu un to naudu palaiž vējā. To viņš stāstīja ar visiem piemēriem, metot pa vienam Batam ārā pa logu. :D Tad mums bija kaut kādā randomā jāiet uz Thai dancing klasi. Izrādās rīt ir Chineese ghost festival. Klasē piemērijām tērpus rītdienai.

29/08/2555

     No rīta mani pamodināja īsziņa no T. Jiaranai. Šodien Taju tautas tērpu nav jāvelk. Mums skolā iedeva puķainus kreklus. Izskatījās šausmīgi. Pēc kāda laiciņa sapratu, ka tas nekas, tāpēc, ka gandrīz visiem bija mugurā kaut kas ļoti līdzīgs. Sagatavojām mūsu AFS ziedojumu trauku priekš mūkiem un devāmies uz ceremoniju. Ceremonija notika skolas lielajā zālē. Parasti Taju skolnieki visās ceremonijās sēž uz zemes. Šī ceremonija nebija izņēmums, bet kā jau apmaiņas programmas studentei man ir papildus ekstras. :DD Varēju atkal sēdēt starp skolotājiem. Ceremonija bija gara un es, protams, nesapratu pilnīgi neko no tā kas tur notika. Zāles priekšā sēdēja 12 mūki un kaut ko stāstīja. Pēc visām garajām runām visiem bija jāiet zāles priekšā, jāaizdedzina trīs sveces un jānostiprina tās uz trauka. Pienāca arī mana kārta. Paņēmu savas svecītes, aizdedzināju un tad sākās pats labākais. Citiem svecīšu nostiprināšana prasīja 5 min, bet man tas aizņēma kādas 15 min. Manas svecītes visu laiku gāzās un nodzisa. Cīnījos ar svecītēm līdz man palīgā atnāca  Taju valodas skolotāja. Viņai tas aizņēma 2 minūtes. Laikam man būs mājās jāpatrenējas svecīšu nostiprināšanā :D

     Pēc ceremonijas ar Andres un māsu braucām uz "Siam Paragon". Tur mums bija paredzēts satikt vēl vienu apmaiņas programmas studentu Meksikāni Armando, kurš pa nakti paliks Andres mājā, un no rīta brauks kopā ar mums uz AFS biroju. Kamēr gaidījām viņu, aizgājām uz Siam Ocean World. Brīnišķīgi skaista zemūdens pasaule. Labākais visā Ocean World bija pingvīns, kurš visu laiku centās izlauzties no akvārija, sitoties ar galvu stiklā. Nabadziņš. : D Pēc tam uzēdām @Sunrise Tacos, aizgājām uz Siam Square un tad jau Armando bija klāt. Pa taisno braucām uz mājām, jo bija jau vēls. Viņi uzaicināja mani tusēt tālāk pie viņiem mājās, bet rīt agri jāceļas. Jauka un notikumiem pilna diena. : )
        Rīt nometne. Es jūtu ka būs jautri. Un beidzot atkal varēšu nopeldēties jūriņā un satikt savus draudziņus. :))

Peldošajā tirgū kurš nepeldēja. :D

Mana ģimenīte :)

Māmiņdiena un karalienes dzimšanas diena.

English speaking day

 

Chineese Ghost Festival

Siam Ocean World

Khao Phansa & Hua Hin

01/08/2555

  05:45 a.m. Māsa stāv manas gultas galā, cītīgi purina manas kājas, un izmisīgi sauc manu vārdu - Ariaaa. Wake up, sleepyhead, bet vienīgais, ko spēju atbildēt, ir neveikls kunksts. Laikam nākošreiz ir jāpadomā vai ir vērts runāties līdz trijiem naktī par neko, ja nākošajā dienā ir tik agri jāceļās. Pēc 5. minūtēm, kad māsa sapratusi, ka nav jēga mani modināt, es izdomāju, ka varu gulēt tālāk. Tā arī sanāca, ka nokavēju atkal kārtējo rīta ceremoniju. Šodien ir īpaša diena. Khao Phansa svētki. Ar šiem svētkiem budistiem sākās trīs mēnešu  gavēnis. Šajā trīs mēnešu laikā līdz Awk Phansa, mūki nedrīkst nakšņot ārpus templim, budistiem vairāk jānododas lūgšanām un jauni vīrieši apsver domu, vai kļūt par mūkiem, jo šajā laikā no budisma mācības var gūt vislielāko labumu. Bet man tas nozīmē, ka mani skolā uzkrāsos, ietērps Taju tradicionālajā tautas tērpā un kopā ar skolas biedriem jāiet uz templi. Skolā, pie vārtiem mani pavada apsarga neapmierinātais skatiens, jo esmu nokavējusies par stundu. Līdz pusdienu starbrīdim man jāseko manas māsas klasei uz ķīmiju, jo mana skolas AFS kordinatore, protams, manu stundu sarakstu vēl nav uztaisījusi. Šķiet te neviens Tajs neiespringst par kaut kādiem niekiem. Stundā aiz garlaicības sākām apzīmēt Mook vēdeklīti. Un tad meitenes izdomāja, ka man jāmāca ne tās pašas labākās nozīmes Taju vārdi. Sarakstīju visus skaisti klades aizmugurē, tagad tikai atliek iemācīties. :D Pēc kāda laiciņa man ieradās pakaļ viena no Taju dejotājājām, lai aizvestu mani līdz klasei, kur notiks mūsu extreme make over. Tur jau mani sagaidīja pārējie AFS'eri. Arī šo pasākumu es biju paspējusi nokavēt. Jauki! Aši Taju draudziņi mani saģērba, uzkrāsoja un biju gatava. Puišus arī tā skaisti saģērba un uzkrāsoja. Vācietis un Meksikānis izskatījās pēc kaut kādiem venecuēliešu banānu novācējiem. :D Ejot pa skolas gaiteņiem uz izeju vienīgais ko dzirdēju bija "suai" vai Aria, you are so beautiful. Pāris meitenes vēl paspēja pateikt, ka mani mīl, bet tas jau viņiem tā normāli :D Templī nebijām ilgi, atdevām mūkiem dāvanas, palūdzām Budu, uztaisījām pāris fotogrāfijas un pie tempļa pabarojām zivtiņas. Man patīk tempļu apmeklējumi. Tur vienmēr ir tāda īpaša aura un miers.
     Pēc ceremonijas templī ar māsu sagaidījām Bua (Ķīna) un Mali (Japāna) lai varētu kopā braukt uz lielveikalu un pēc tam uz manu māju. Bua un Mali nakšņos šonakt manā mājā, jo no rīta agri jāceļas. Beidzot brauksim uz Hua Hin. Tiešām nevaru sagaidīt. Gribu peldēt, pasauļoties un apciemos savu onkuli. :))

02/08/2555

    Pamodos agri, visi vēl gulēja. Līdz modinātāja signālam apmēram stunda, bet aizmigt nevarēju. Izgāju ārā. Neskatoties uz to ka saule vēl pilnībā nav uzaususi un ir agrs rīts, ārā jau ir sutīgs un +30 grādi. Pēc māsas aprēķiniem pa dienu šajā sezonā vajadzētu būt ~ +29 grādi, nevis +35 katru dienu, jo tagad ir lietus sezona. Debesis ir pilnībā skaidras un nekas neliecina par lietus tuvošanos, tikai virs Bangkokas vērojams neliels smogs. Kamēr baudu rītu, tikmēr visi jau pamodušies. Ap 08:00 mūsu septiņu cilvēku kompānija bija gatava doties. Pirms vilciena atiešanas 11:30 bija palicis laiciņš, tāpēc aizgājām līdz tirgum, kas bija tur pat pāri sliedēm. Sapirku augļus, lai pa ceļam būtu ko darīt. Nopirku rambutānus, mangustānus, longan un mango. Omņomņom. Laiks vilcienā pagāja ātri. Vilciens bija pārpildīts dēļ brīvdienām, un mums nebija kur apsēsties, bet šo problēmu mēs ātri atrisinājām. Vagona galā pamanīju daudz brīvu vietu...aiz Taju uzraksta- notiek filmēšana. Pa visām brīvajām vietām dzīvojās kaut kāds čalītis un nekāda filmēšana tur nenotika. Mēs sarunājām, ka viņš mani un Mali palaiž apsēsties brīvajās vietās. Pēc kādas pusstundas izrādās tiešām sākās filmēšana. Pēkšņi puse no vilcienā esošajiem izvilka telefonus un sāka fotografēt kaut ko. Izrādās jau labu laiku sēžam blakus kādai aizmigušai Taju seriālu zvaigznei. Es jau sen zināju, ka man ir labākās statista kājas pasaulē. Mums ar Mali nemaz nelika nekur pārsēsties filmēšanas laikā.Bet tie Taju seriāli ir tiik ļoti smieklīgi. Samāksloti un neprofesionāli. Mūsu "Ugunsgrēks" ir daudz labāks. Kad beidzās filmēšanās, bijām jau klāt Hua Hin. Visi nolēmām, ka jāiet uz pludmali. Pludmalē nebijām ilgi. Es pat nepaspēju nopeldēties, jo sāka līt lietus. Deeem. Sēdējām kafeinīcā ar cerību, ka lietus beigsies, bet nekā. Sapratām, ka jābrauc pie onkuļa. Viņš dzīvo kūrorta klusajā daļā, tieši pie jūras. Brīnišķīgi skaista daba. No ēdamistabas loga var redzēt kokospalmu plantāciju, bet no otrā stāva guļamistabām Hua Hin kūrorta kluso daļu ar neskaitāmiem pludmales restorāniņiem un viesnīcām.Saēdāmies augļus, tikmēr laiks bija noskaidrojies un varējām doties uz pludmali. Šajā pludmalē vienmēr ir maz cilvēku un arī šoreiz bijām gandrīz vienīgie tūristi. Ar māsu, Bua un Mali pa pludmali dzenājām krabjus, jo ejot peldēties aizmirsām tādu sīkumu kā peldkostīmus un uzreiz atpakaļ uz māju iet - slinkums. :D Pasēdējām vienā pludmales kafeinīcā un tad atpakaļ uz mājiņām. Paēdām vakariņas un tad sākās vakara labākā daļa- braukšana ar močiem un karaoke. Bijām pieēdušies jūras veltes, Taju gardumus un pienācis laiks izkustēties no mājām. Ārā galīgi satumsis. Šeit parasti paliek tumšs ap septiņiem vakarā. Tāpēc ar kājām negribējām iet un paņēmām onkuļa motociklus. Laikam kādās divas stundas braukājām gar jūriņu. Neaprakstāmi labas emocijas. Visu laiku notiek kaut kas smieklīgs, joki pa gaisu. Mēs ar manu māsu un Bua sākām saprast, kāpēc mans brālis un Mali no mums braucot 'netīšām" atpaliek. Tur kaut kas ir. hahaha. Nu neliedzām viņiem to prieku atpalikt un sākām braukt ļooti ārtri, līdz attapāmies kūrorta otrā galā, pie klintīm kuras redzējām pa gabalu dienā. Skaisti. Atpakaļceļā uz onkuļa mājām iebraucām tik lielā bedrē, ka no palēciena es knapi noturējos uz moča. :D Mājās nebija nekas sakarīgs ko darīt, bija jau ļoti vēls, bet gulēt iet negribējās. Māsai iešāvās galvā doma, ka vajag padziedāt karaoki, nu tā arī mēs visi dziedājām līdz diviem naktī.

03/08/2555

No rīta pamodos ap 01:00 p.m. visi jau bija sen pamodušies un paēduši brokastis. Man sanāca pievienoties tikai uz pusdienām. Atkal sadedzināju mēli. Bet ļoti garšīgi. Visiem bija uznācis kaut kāds lielais slinkums, tāpēc, vienītī aizgāju uz pludmali. Kādu pusstundu vienkārši peldēju un mērcējos ūdenī, bet pēc kāda laiciņa palika kaut kā neforši, jo es biju vienīgā kas peldējās un medūzas arī sāka kļūt uzmācīgas. Krastā sauļojamies arī nevarēja nevienu redzēt, bet tas iespējams tāpēc, ka Tajiem ir paranojiskas bailes nosauļoties. :D Mēs, baltā rase gribam būt brūni, bet toties aziāti grib būt balti. Šķiet, ka cilvēcei nekad nebūs labi. ;DD Krastā izklāju dvieli un iemigu. Pamodos no tā, ka apkārt sāka parādīties cilvēki. Man netālu bija apsēdušies divi glīti Taju puikiņi ar milzīgiem fotoaparātiem un fotografēja apkārtni. Pēc kādām 5 minūtēm pie manis pienāca viens no puikiņiem un uzprasīja vai mani drīkst nofotografēt. Protams uzreiz nepiekritu, jo izskatījos pēc pandas un man bija vēl pilnībā slapji mati. Viņš teica, ka mācās fotografēt, bildes nekur nepublicēs un blah blah blah.... kamēr piekritu. Viņš mani safotografēja no visām pusēm. Pēctam prasīju lai parāda bildes. Nesaprotu kāpēc viņš man teica, ka mācās fotografēt, jo es esmu pilnībā pārliecināta, ka viņš ir profesionālis. Bildes bija sanākušas ļoti labas. Sākām runāties, izrādās viņš ir pasākumu fotogrāfētājs un pārsvarā fotogrāfē tikai vienā klubā kas ir Koh Samui salā. Sēžot uz mana pludmales dvielīša norunājām gandrīz stundu un tieši nepiemērotākajā brīdī māsa piebrauca ar moci pie mums un teica ka man jābrauc kopā ar visiem uz veikalu. Atvadījos no tā čalīša, aizgāju līdz mājai un sapratu ka tās bildes nekad nedabūšu, jo zinu tikai tā puikiņa vārdu un kluba nosaukumu jo viņš man iedēva kaut ko līdzīgu vizītkrtei. Skumīgi. Veikalā remdēju savu sašutumu. Sapirkāmies saldumus, augļus un braucām atpakaļ uz mājām. Sākām gatavot vakariņas. Šoreiz palīdzēju gatavot un nesagāzu tik daudz asas garšvielas klāt visam. Sevi jau saslavēt negribu, bet garšoja ļooti labi. Īpaši labi garšoja garneles. Pēc pārēšanās izdomājām, ka atkal jāizmet līkums pa rajonu ar močiem. Aaaawesome. Man tiešām patīk naktī atrasties ārpus mājas. Ārā gaiss vairs nav tik karsts, moskīti vairs nav tik uzmācīgi un naktī parasti sākas vislielākā jautrība. Šis vakars nebija izņēmums. Brāļuks kādas 1000 reizes ar Mali kaut kur tumsā nozuda, iebraucām tajā pašā bedrē kur pagājušajā naktī, redzējām kā Mali tēlo mirušu gulbi un iemaldījāmies vietējo Taju karaokes vakarā kurā Bua bez kompleksiem bija gatava piedalīties, bet mēs viņai norāvām pasākumu. Negribējās lai viņa traucē apkārtējo iedzīvotāju naktsmieru ar savu šķībo dziedāšanu. :D Braucot tālāk gar pludmali, ieraudzījām, ka ielas galā stāv vairāki cilvēki un kaut ko vēro. Piebraucot tuvāk izrādījās, ka tas ir brīvdabas kino. Kādu pusstundu skatījāmies man galīgi nesaistošu Taju trilleri, bet bija vismaz aizraujoši vērot kā tur pat pie manām kājām noskaidroja attiecības divi gekoni. ;DD Par laimi brālim apnika filma un pēc vēl viena līkuma apkārt pludmalei varējām doties mājās. Vecāki jau gulēja. Bet tas mūs neatturēja no karaokes. Mana māsa ir pilnībā traka uz dziedāšanu. Pat pārējiem gan to nevarētu teikt. No sākuma visi dziedājām pēc kārtas pa vienai dziesmai līdz beidzot visiem bija apnicis un māšuks jau 15 dziesmu dziedāja vienītī pēc kārtas. Sapratām, ka beidzot jāsāk darīt kas cits. Pulkstens jau bija ap 01:00. Piespraudām manu telefonu pie tumbām un mūsu "full moon party" varēja sākties. (Vispār oktobrī brauksim uz īsto "Full moon party" @Koh Samui... yessss, bet nu tas vēl tālu.) Izslēdzām gaismas un vienkārši ākstījāmies un dejojām pie Gatco dziesmām. Es šaubos, ka Japānietei, Tajietej un Ķīnietei tas kaut ko izteica, bet es biju tik priecīga, ka varu padejot pie Latviešu mūzikas. :DD Bet pēc tās kratīšanās bijām tik ļoti pārgurušas, ka bija slinkums noģērbt drēbes. Vienkārši iekritām gultā ap 03:00 a.m.
   
    04/08/2555

     Ceļamies jau 07:00 lai varētu pabrokastot un 12:30 P.M uzspēt uz vilcienu. Prom braukt negribas, bet skolu kavēt arī nevaram. Pa ceļam uz vilcienu iebraucām pārtikas veikalā "'Tesco Lotus". Tas viņiem ir populārākais pārtikas veikals uz reiz aiz 7 eleven. Tur pabijām kādu stundu, kamēr gaidījām vilcienu. Šķiet, ka braucot uz Hua Hin mēs pavadījām mazāk stundu vilcienā nekā braucot atpakaļ uz Bangkoku. Bet nu pēc nepilnām 3 stundām bijām atpakaļ BKK, mūsu mazā ekskursija bija beigusies un es esmu uzlādēta atkal jaunam piedzīvojumam. :))

Vispār tagad sēžu gultā un čekoju Facebook'ā to klubu Koh Samui salā kurā strādā fotogrāfs kurš mani safotografēja pludmalē. Izrādās viņš nav tikai fotogrāfs, bet arī tā kluba viens no īpašniekiem. Tiešām ceru, ka viņš tās fotogrāfijas nekur nepublicēs. Hahahaha.

Khao Phansa @Dipangkornwittayapat (Taweewattana) School Under The Royal Pratronage of His Royal Highness Crown Prince

Latvia - Japan - Mexico

                               

Templī ar Mali

                                              

Mana AFS ģimenīte un draugi- Brālis (Palm) - Mali - Bua - Māsa (Saiparn) - Me - Mamma pirms Hua Hin izbrauciena.

Pa ceļam uz Hua Hin

Hua Hin pludmale

Another week in paradise

    Ir noslēgusies vēl viena nedēļa šeit. Solīju,  ka uzrakstīšu vairāk par savu skolu un viesģimeni. Tad nu tā. Skolas pilnais nosaukums ir Dipangkornwittayapat (Taweewattana) Under Royal Patronage School (โรงเรียนทีปังกรวิทยาพัฒน์ (ทวีวัฒนา) ในพระราชูปถัมภ์ฯ). Tā atrodas 10 minūšu braucienā no manas dzīvesvietas. Parasti kopā ar māsu uz skolu braucam ar taksi vai arī kaut ko līdzīgu mikro autobusam (songthaew), bet ir arī reizes, kad mūs ved ģimene ar mašīnu. Mana skola ir milzīga. 4 lielas ēkas un 2 maziņas. Bet izrādās, ka priekš Taizemes mana skola ir maziņa. Jo vidējā skolā ir aptuveni 5000 skolnieki, bet šajā tikai 2000. Manā klasē ir ~30 skolnieku. Visi tādi ļoti draudzīgi un ļooti bērnišķīgi. Es eju 12. klasē, bet tāda sajūta, ka būtu starp astotklasniekiem. Piemēram, meitenes sajūsminās par Vinniju Pūku tāpēc obligāti jābūt kādai skolas lietiņai ar viņu :D Skolā neesmu vienīgā apmaiņas programmas studente. Ar mani ir meitene Mali no Japānas, puisis Andres (Am) no Meksikas, brīvprātīgais no Vācijas- Antonie un brīvprātīgā no Ķīnas- Lotus (Bua). Kopā esam kā ģimene. Tagad arī visas brīvdienas tiek pavadītas kopā. Nākošais piedzīvojums gaidāms uz nedēļas beigām, jo būs Khao Phansa budistu svētki, kas nozīmē, ka sākās gavēnis- mūki nedrīkst nakšņot ārpus tempļa, un budisti atturas no alkohola līdz pat Awk Phansa festivālam, kas notiek oktobrī un četru dienu brīvdienas ir radītas, lai dotos uz  Hua Hin pludmali. Arī skolā atzīmēsim šos svētkus. Māsa tik teica, lai es gatavojos būt pārkrāsotai un saģērbtai Taju tautas tērpā. Gaidu ar nepacietību. :D Skolā ir dažādi noteikumi. Pirmais jau, protams, ir tas, ka jāvelk skolas uniforma, bet par to,  ka nevarēšu lietot kosmētiku un nagu laku nebiju informēta. Nedrīks ausīs likt lielus auskarus un matus nedrīkst balināt. Šķiet, ka es visus no noteikumiem paspēju neievērot jau pirmajās divās dienās :D Skolā visi ir ļooti draudzīgi. Dažbrīd uzbāzīgi. Pirmajās dienās bija grūti pārvietoties pa skolas gaiteņiem, jo katrs otrais gribēja ar mani iepazīties vai vismaz pateikt Hi, how are you? Es atceros labi, ja pāris klasesbiedru vārdus un AFS'eru vārdus, bet mani jau "pazīst" visa skola. ;D Mani arī nav īpaši grūti sameklēt lielajā skolas teritorijā, kā nekā esmu vienīgā blondīne no 2000 skolniekiem. ^^

                                         Skola. Šādi sākās katrs rīts.

    Kā jau minēju, šo gadu es pavadīšu dzīvojot viesģimenē. No sākuma biju uztraukusies kā, būs jo viesģimeni neizvēlos es, bet gan otrādi. Tagad saprotu, ka nebija jēgas satraukties, jo mana ģimenīte ir superīga. Mans viestētis ir pensionēts policists - golferis, kuram garšo alus un vienmēr pie rokas ir pistole. Asprātis, vienmēr apceļ brāli un māsu. Man ir paveicies, ka ģimenē ir vismaz kāds, kurš ir bijis Amerikā un Eiropā, jo vismaz saprot manus Eiropeiskos izgājienus un angļu valodu. :D Viesmamma vienmēr smaidīga. Lai gan viņa saprot, ka es vēl nemāku Taju valodu, ļoti cītīgi ar mani mēģina sarunāties Taju valodā. Arī viņa saprot angļu valodu, bet runā ļoti maz, nu nekas, viņa vismaz garšīgi taisa ēst. Un vispār, kāda iespēja, ka es neuzbarošos, ja gandrīz katrā ēdienreizē ir uzservēta kaudze ar rīsiem, galda vidū stāv apmēram 5-10 dažādu ēdienu un mamma visu laiku papildina manu šķīvi ar kaut ko, kamēr es neesmu izēdusi rīsus. Tagad esmu iemanījusies aši apēst rīsus un šķīvi aiznest uz izlietni, lai mammai nebūtu iespēja kaut ko uz tā uzlikt. :D Īstenībā, visi piedalās mana šķīvja papildināšanā, izņemot brāli. Brāļuks Apishak (Palm) tāds diezgan kautrīgs, bet tomēr jauks. Viņš ir 19 gadus vecs un studē universitātē jurisprudenci. Aizraujas ar fotogrāfēšanu un filmu skatīšanos. Viņam ir milzīga filmu kolekcija, bet pārsvarā tā sastāv no Taju un spriedzes filmām. Parasti es pievienojos skatīties filmu nevis tāpēc, ka es gribētu redzēt filmu, bet tāpēc, lai sastādītu kompāniju, jo šis nav manu mīļāko filmu salikums. Es labāk dodu priekšroku komēdijām un romantiskajām filmām. Pat manai māsai patīk spriedzes filmas, bet nu viņa vispār ir atsevišķs gadījums. Māsa Saiparn (Amy) ir 18 gadus veca. Mācās kopā ar mani 12. klasē. Dažreiz viņa uzvedas kā mazs puišelis un ik pa laikam parepo, bet man ar viņu ir jautri, un viņa arī ir man tuvākais cilvēks šeit. Ja man ir kaut kas vajadzīgs vai nesaprotams, zinu, ka varu griezties pie viņas. Nu man beidzot ir māsa, tieši tāda, kādu es gribēju. :D Šeit pusaudži ir daudz bērnišķīgāki nekā Eiropā. Iespējams, ka tas saistīts ar to, ka pilngadību viņi te sasniedz 21 gada vecumā. Pēc viesģimenes izturēšanos pret mani, jūtos kā 14 gadīga. Un pret māsu arī izturas kā pret mazu bērnu. Viņa nevar sagaidīt, kad brauks ciemos pie manis uz Latviju. Laikam grib izbaudīt kārtīgu Latviešu ballīti, jo šeit ballīte skaitās, kad vairāki draugi aiziet kopā uz lielveikalu un iepērkas. Izpratne par dzimšanas dienas ballīti arī viņiem ir tāda pati. Uzaicina draugus vakariņās uz restorānu, visi sēž pie galdiņa, ēd kūku un tā viņiem skaitās tāaada ballīte :DD Hahaha. Starp citu, mana viesģimene ir izdomājusi man Taju iesauku - Fāa (สีฟ้า). Tulkojumā tas nozīmē - okeāns, debesis un gaiši zils. Prasīju, kāpēc tieši tāda izvēle un viņi atbildēja, ka dēļ manas acu krāsas. Hihihi.
      Dzīvoju es divstāvīgā privātmājā uz pāļiem. Māja ir ieturēta tipiskā Taju stilā un to ir projektējis mans viestētis. Labākā mājas daļa noteikti ir dzīvojamā istaba, jo sienas no grīdas līdz griestiem ir no stikla. Gaiši, bet karsti, jo saule ļoti piesilda telpu. Savu istabu dalu ar māsu. Un man pat patīk, vismaz nekad nevar sailgoties pēc kompānijas. Māja atrodas Bangkokā, Thawee Wattana. Ja pameklēsiet google manu rajonu, tad gandrīz vienīgais, ko atradīsiet būs kaut kas saistīts ar plūdiem. Pagājušajā gadā bija applūdis pilnīgi viss rajons, tajā skaitā arī mana māja. Ne jau tā pat vien mana māja ir uz pāļiem. Ceru,  ka šogad situācija būs cerīgāka.

    Par Taizemi es vēl jo projām esmu sajūsmā, un te mums iet ļoti karsti. Katru dienu apmēram +35 grādi. Par šo laiku esmu sapratusi arī to, ka neesmu radīta bloga rakstīšanai, jo ir tik daudz citu lietu ko darīt. Visu laiku esmu aizņemta. No rīta skola, pēc skolas muay Thai, tad aizejam ar skolas draudziņiem uz kādu lielveikalu un pēc tam jau uz mājiņām. Gandrīz vienmēr pirmais, ko izdaru mājās - iekrītu gultā un aizmiegu uz kādu stundu, jo ir tik ļoti karsts, ka negribas neko citu darīt, tad mani pamodina māšuks un aicina skatīties filmu vai kaut ko citu darīt, pēc tam paēdu, ieeju dušā, pačekoju internetu, un tad mana diena arī noslēdzas. Arī brīvdienās nav laika. Šīs brīvdienas bija jaukas, tikai dažas detaļas sabojāja to burvību :D Ar AFS ģimenīti bijām uz lielāko Bangkokas tirgu - Chatuchak weekend market. Un izrādās, ka es jau viņā biju bijusi, pašai nezinot kur es esmu. Pirmajā dienā ar Marion iekarojām tur saldējuma un augļu stendu. Pirmā pieredzīte ar Taizemes augļiem un tā :D Ar AFS skolas draudziņiem tirgus izskatījās pavisam savādāks. Sadalījāmies pa divi un iekarošanas part 2. varēja sākties. 4 stundas ar Japānieti Mali klīdām apkārt un baudījām Taju saldumus, līdz sasniedzām mājdzīvnieku nodaļu un apmaldījāmies. Sarunāts bija tikties visiem pie kaut kāda mistiska torņa ap plkt. 01:00 p.m, mums bija palikušas tikai 15 min. lai atrastu ceļu atpakaļ, bet nebija ne jausmas, uz kuru pusi iet. Izgājām uz ielas uz sapriecājāmies, ka ieraudzījušas torni, un gājām uz to pusi, tikai pusceļā ieraudzījām, ka teritorijā ir vēl divi tādi paši torņi. ;DD Neko darīt, sarunājām beigās satikties vienā iepirkšanās centrā, tur mēs ilgi nebijām. Tikai tik daudz kā paklausījos, ko man Antonie un brālis stāsta par fotoaparātiem un lēcām. Visi bijām tādi saguruši, tāpēc ar to arī mūsu izklaides beidzās, un braucām mājās.   Šonedēļ es beidzot dabūšu savu stundu sarakstu, un man vairs nevajadzēs iet ar māsas klasi 5 reizes nedēļā uz matemātiku un ķīmiju. Jēe ^^
  Tas pagaidām arī viss. Vairs nevaru iedomāties, ko man uzrakstīt. Notikumi ir tik daudz, ka es nevaru neko atcerēties loģiskā secībā. :D

Welcome to the land of the ants and mosquitos!

No, wait... Welcome to the land of smiles!


      Ir pagājusi jau pirmā nedēļa Taizemē. Piedzīvojumiem un notikumiem bagāta. Ļoti, garšīgi, interesanti un karsti.. kā vācu valodas skolotājs teica, Taizemē ir trīs sezonas - karsta, karstāka un ļoti karsta. Varu tikai piekrist. Esmu paspējusi arī pieteikt karu skudrām. Mājā, kurā es dzīvoju, ir ļoti daudz skudras. Daudz, daudz. Biju atvedusi viesģimenei Latviešu saldumus, noliku tos skapī, lai vēlāk atdotu viņiem, bet kad taisīju vaļā skapīti, vienīgais, ko es tur redzēju, bija skudras. Labi, es jau saprotu, ka skudrām patīk salds, bet ko viņas bija saskatījušas manā neatvērtās zobu birstītes iepakojumā, to gan es neizprotu. Mans prāts arī neaptver to, kā viņas tur vispār tika iekšā un no kā ir gatavotas birstītes, ja tās tik ļoti interesē skudras?

      Skolas forma nopirkta un esmu gatava iet uz skolu. Tagad man kā visām Taju skolniecēm ir balta kreklu blūze un zili svārki ar faltītēm, baltas zeķes un melnas "Angry birds" kurpītes…un no rītiem nenākas lauzīt galvu,- ko es šodien gribu vilkt mugurā. Katram Taju studentam uz uniformas ir rakstīts viņa vārds. Tā kā manu īsto vārdu neviens nevar izteikt un Tajiski viņu nevar uzrakstīt, kopš vakardienas es esmu Aria. Aria tulkojumā nozīmē - skaista. Un manas ģimenes uzvārds Piyanan nozīmē - mīlīga. Tagad esmu Aria Piyanan. Pagrūti pierast, ka mani visu laiku sauc tā, bet man patīk. Katram Taizemietim ir arī iesauka, un visbiežāk uzrunājot cilvēku izmanto iesauku, nevis īsto vārdu. Es pie tādas neesmu vēl tikusi, bet mana viesģimene pie tā tagad strādā.
 
     Skolā stundas sākās katru rītu 08:30, bet jāierodas tur jau 08:00, jo ir jānoklausās direktora uzruna, jādzied himna un jālūdz Buda. Pirmā skolas diena tāda, kaut kāda galīgi interesanta. No rīta mani aizveda pie direktora, iepazīties. Parunājām par dzīvi un tā. Tāds sakarīgs izskatās. Kā izrādās, man stundas nenotiek, jo skolai  „midterm exam's”. Nesaprotu, kāpēc man bija jāiet uz skolu, jo visu dienu sēdēju pie skolas vadības, ēdu kūciņas un palīdzēju labot ķīniešu valodas eksāmenus. Iepazinos ar Ķīniešu valodas skolotāju, kas izrādās arī ir AFS apmaiņas programmas dalībniece. Tā pailgi runājāmies, kamēr viesmāsai beidzās eksāmens, un tad ar skolas draudziņiem aizbraucām uz „shopping mall”. Taizemē populārākā atpūtas vieta ir iepirkšanās centri, no sākuma likās tā jocīgi, bet tagad es saprotu kāpēc. Tur ir gaisa kondicionieri. Te pat naktīs ir karsti, šķiet, ka vēsāks nemaz nepaliek.
 
       Sestdien māsa ar brāli izdomāja man parādīt pilsētu. No mājām izbraucām pēcpusdienā. Pirmā pietura mums bija „Asiatique The Riverfront”. Liela gājēju iela/ Market. Daudzi mazi veikaliņi un daudz cilvēku. Tur satikām brāļa draugu, un pēc tam braucām cauri China Town uz Khao San Road. Gājēju iela, uz kuras ir dažādi nakts klubi, tāpēc lielāka rosība uz ielas ir naktī. Brāļa draugs bija izdomājis aizvest mūs uz restorānu, diezgan ilgi gājām, un kad beidzot sasniedzām galamērķi, izrādījās, ka restorāns ir aizvērts :D. Dabūjām iet atpakaļ un meklēt vien tur pat vietu kur paēst. Ap 01:00 AM izdomājām, ka tomēr jābrauc mājās. Lai gan šī pilsēta nekad neguļ. Visu diennakti strādā veikaliņi, tradicionalās masāžas saloni. Naktīs ir atvērtas neskaitāmas kafejnīcas, karaokes bāri, naktsklubi, diskotēkas un striptīzbāri. ….Tikai Taizemē pilngadību sasniedz no 21 gada vecuma, tāpēc klubos pat mans 19 gadīgais brālis un viņa draugs netiek. Tā smieklīgi.
Lai gan šeit dzīve ir tik interesanta, ka baudīt aizliegtos augļus it nemaz arī nekārojas. :D
    Kā izrādās, pirmdien man uz skolu arī nebija jājiet, jo skolā vēl eksāmeni divpadsmitajiem. Es jau tikai priecīga, ka brīva diena, bet tad sapratu, ka māsa skolā un es nekur viena nevaru doties. Skumīgi. Bet nu manas prognozes nebija pareizas. No rīta mani pamodināja brālis un prasīja vai gribu ar viņa draugiem doties uz iepirkšanās centru, jo izrādās universitātei kaut kāds brīvais režīms. Nu protams, ka gribu. Tas jau nekas ka tos draugus nepazīstu un ko es iesākšu ar 6 Tajiešiem lielveikalā? :D Pēc stundas viņi man atbrauca pakaļ. Līdz iepirkšanās centram braucām aptuveni stundu dēļ sastrēgumiem. Tie puikiņi bija tik jauki. Visu laiku kaut ko ākstijās un nevarēja kartē atrast Latviju. Iepirkšanās centrā izdomājām, ka jāskatās filma. Puiši gribēja iet uz Betmenu, bet filma bija tikai Taju valodā, tāpēc vienīgais normālais variants bija Ledus laikmets 4. Taizemieši šeit tiešām mīl karalisko ģimeni un valsti, jo pirms katras filmas skan himna un visiem ir jāpieceļas kājās. Bet pats labākais ir tas, ka tieši pēc himnas palaiž "pepsi" reklāmu. :D Pēc iepirkšanās centra izdomājām, ka jābrauc vakariņās. Aizbraucām uz restorānu tieši Kwai upes krastā. Garšīgi un asi. Man nav ne jausmas cik reizes es apraudājos ēdot savas nūdeles un mēle atkal nodegusi. Diena izvērtās negaidīti laba. Un puiši tik jauki. Sarunājām, ka kopā varbūt brauksim uz Pattaya, bet nu to jau redzēs vai man būs laiks.
 

     

 
                                                     Asiatique The Riverfront

Khao San Road

 Pēc publikas pieprasījuma, gribēju uzrakstīt vairāk par savu viesģimeni, māju un skolu, bet māšuks sauc mani skatīties filmu. Tā kā to es atstāšu nākošajai reizei. :)

RIX-HEL-BKK

 14.07.2555

No rīta noskan modinātājs 06:08. Jāa, tā diena ir klāt, bet sajūtas, ka jādodas prom no mājām uz veselu gadu - nekādas. Paņēmu  sakravātās mantas un devos ceļā. Lidostā mani jau sagaidīja AFS brīvprātīgā. Nomainījām manu nepareizo uzvārdu uz avio biļetes, jo, protams, mans ķīniešu uzvārds atkal bija uzrakstīts nepareizi. Vēl atvadas pie bagāžas kontroles un mans piedzīvojums var sākties. Lidoju ar pārsēšanos. Pārlidojums no Rīgas uz Helsinkiem bija ļoti īss, izlasīju savu "Ilustrēto zinātni", izdzēru „Starbucks” karsto šokolādi un biju jau HEL lidostā. Gāju noskaidrot kas man jādara ar savu biļeti, jo uz biļetes bija rakstīts ka man ir kaut kas līdzīgs stāvvietai :D Pie ieejas lidmašīnā, darbinieki pateica, ka lidmašīna ir pārpildīta un ja es vēlos, varu lidot rīt, man par to samaksās, atmaksās labu viesnīcu, vakariņas restorānā un pie tam nākamajā dienā, varēšu lidot biznesa klasē.. it kā jau vilinoši, bet tas man nederēja, jo AFS brīvprātīgie mani jau gaidīja Bangkokas lidostā. Nu nekas, viss kārtībā, lidoju ar to pašu reisu 17:15.
     Domāju, ka 10 stundu lidojums būs īstas mocības, līdz man blakus apsēdās kāds vācu vīriņš, kuru sieva izsēdinājusi no biznesa klases :D Kā vēlāk uzzināju, viņš bija pasniedzējs, kādā Bangkokas augstskolā, un līdz vakariņām laiks pagāja interesantās sarunās. Tā arī beidzot sāku pamatīgi atjaunot savas angļu valodas zināšanas. Pēc vakariņām viņš aizmiga, un es izdomāju, ka ir pienācis laiks filmām. Noskatījos jau otro reizi „21 Jump street” un „RIO”, bet uz multenes beigām aizmigu.

15.07.2555

    Pamodos ap 06:00 no brīdinājuma piesprādzēties, jo sākās turbulence. Kratīja mūs kā pa Latvijas ceļiem, bet bija jautri, jo kāda itāļu pensionāre bija izdomājusi, ka viņai jāiekliedzas pie katras gaisa bedres :D Pēc tam jau vairs nebija jēga  gulēt, jo drīz jau pa iluminatoru saredzamas megapoles varenība un nosēžamies Bangkokā. Lidostā jau atkal mani sagaidīja AFS brīvprātīgais un apmaiņas studente Marion no Francijas. Izejot no lidostas bija tāda sajūta it kā kāds man pūstu virsū karstu gaisu no fēna (līdz es pametu lidostu šī sajūta mani nav atstājusi :D ) Ar taksi mūs aizvizināja līdz viesnīcai. Iekāpjot taksī no sākuma nesapratu, kas par lietu. Likās, ka kaut kas nav tā kā parasti...bet, protams, Taizemē satiksme notiek pa „nepareizo”  pusi un stūre arī otrā pusē. ;D Ceļa malās mazas, zeltītas Budas statujas, palmas, tempļi un karaliskās ģimenes fotogrāfijas. Suai - skaisti! Ar Marion iekārtojāmies viesnīcas istabiņā un tad tusējām tālāk. Ar AFS brīvprātīgo - Sorasak bijām uz „shopping mall” pusdienās. Izvēle par labu krita KFC. Pirmajā dienā, kaut kā galīgi negribēju riskēt ar vietējiem, asajiem ēdieniem, bet trāpīju tieši uz to, ko nevēlējos. Mute svila līdz pat vakariņām. Nevēlējāmies uzreiz braukt uz viesnīcu, tāpēc aizbraucām uz milzīgu tirgu. Tur patiešām bija viss, sākot ar interjera lietām un suvenīriem un beidzot ar vistām un mājdzīvniekiem, bet vienīgais ko nopirkām, bija super  gardi augļi, es jau protams vēlējos nopirkt visus mīlīgos haskijus, bet Sorasak bija nez kāpēc iebildumi. Vakarā, kad ar Marion palikām divatā,  gājām meklēt kur varētu paēst. Bijām jau labu gabalu aizstaigājušas prom no viesnīcas, bet nevarējām atrast neko Eiropeisku, tāpēc nācās vien ēst īstā Tajiešu kafejnīcā. Garšīgas jūras veltes, un pat nemaz nebija tik asas. Pēc vakariņām gan vairs nebija noskaņojums kaut ko pasākt, tāpēc atpakaļceļā uz viesnīcu vairs iegājām  „7 eleven”, sapirkām Japāņu saldumus un devāmies pie miera.

16.07.2555

     Rīts sākās ar pārpratumu. Mums zvanīja Sorasak un teica, ka pēc 5 min. gaida mūs recepcijā. Aši piecēlāmies, saģērbāmies un skrējām pie viņa, bet to, ka mums jāņem līdzi čemodāni, jau nevarēja, protams, pateikt :D Gājām atpakaļ uz istabiņu, sakravājāmies un tad jau ar visiem čemodāniem braucām uz AFS biroju. Tur mums bija paredzēts ļoti saīsināts „arrival camp”, divatā ar Marion. Es galīgi nesūdzos par to, bija jautri. Visiem normāliem AFS studentiem tā notika ~5 dienas, bet mums, labi ja 5 stundas. Šajās nometnēs parasti iepazīstina ar šīs zemes kultūras minimumu un tradīcijām. Tā kā kultūras apmaiņas programmas studenti iekļaujas tās zemes ikdienā, tad mēs veselu gadu dzīvosim katrs savā ģimenē, kā tās pilntiesīgi ģimenes locekļi. Gaidot viesģimeni, apstaigājām teritoriju, pafočējāmies un mana viesģimene bija jau klāt. Atvadījos no Marion, viņa dzīvos Taizemes ziemeļos, un viņai pie visģimenes jābrauc vienai pašai ar vilcienu. Man gan pakaļ atbraukuši bija ar mašīnu tētis un brālis. Mani jau brīdināja, ka Taju puiši ir kautrīgi, bet nebiju domājusi, ka tik kautrīgi. Brāļuks stundas laikā nepateica man nevienu vārdiņu, tikai smaidīja, kamēr braucām līdz pat mājai. Prasīju cik ilgi jābrauc no biroja līdz mājām, tētis atbildēja, ka 10 min, bet braucām apmēram stundu. Nevaru saprast, vai nu viņi nesaprata manu jautājumu, vai viņiem ir tāda interesanta izpratne par laiku. :D Mājās jau mani gaidīja māsa un mamma. Jauki cilvēki, tiešām. Izkrāmēju čemodānu un tad braucām uz „The Mall” ēst vakariņas. Protams, atkal izvēlējos jūras veltes. Nenožēloju. Izstaigājām pārtikas veikalu, sapirkām augļus un braucām mājās. Vakars jauki pavadīts. Ļoti nāca miegs, ievēlos gultā, bet pēc stundas sapratu, ka nekāda gulēšana nebūs. Visu laiku grozījos no vieniem sāniem uz otriem pa gultu, un klausījos, kā blakus uz sienas ar mani komunicē geko.  Pirms iešanas gulēt, izskaitīju, ka man te istabā viņi ir 5. Nu nekas, paņēmu telefonu un kādu stundu spēlēju „angry birds”, kamēr aizmigu.
    Tagad ēdu rambutānu, un vēl kaut kādu augli, kam nosaukumu nemaz nezinu. Drīz brokastis un ir sākusies jauna, super karsta diena. Ārā gaisa temperatūra +32 grādi, bet man patīk. Jā, man tiešām patīk. Nu labi, es pagaidām off. Eju brokastīs. Sawatdee! :)

Challenge accepted

Dzīve ir skaista!

Ārā ir brīnišķīga, kaut arī auksta Latvijas vasara, bet domās es esmu jau kaut kur pavisam citur - Taizemē!

     Kāpēc Taizemē? Droši vien jau tāpēc, kad pāris gadus atpakaļ ceļojot pa Indiju, atklāju sev jaunu patiesību, -Uzmanīgi ko Tu vēlies, jo vēlēšanās mēdz piepildīties!

Tad es vēlējos, kau es uz kādu mirkli varētu padzīvot tādā eksotiskā zemē, tur kur ir pavisam savādāk, neierastāk nekā pierasts mūsu Latvijā. Iegūt sev jaunus draugus, jaunu pieredzi un iepazīt pavisam savādāku kultūru.
     Protams, es varētu turpināt tēlaini izteikties un stāstīt kā es nonācu tieši līdz "AFS Intercultural Programs", bet to es atstāšu vēlākam laikam, jo fakts ir tāds,- čemodāns ir sakrāmēts, avio biļetes izprintētas un jau rīt sāksies mans piedzīvojums vesela gada garumā. Jāa, es braucu kultūras apmaiņas programmā uz Taizemi!
    Šeit visa gada garumā es turpināšu aprakstīt savus turpmākos piedzīvojumus un piezīmes. Nākošo ierakstu varat gaidīt jau no Taizemes. :)
    สวัสดี! Sawatdee! Čau!


Vairāk par "AFS Intercultural Programs" - http://www.afs.lv