Skola. Šādi sākās katrs rīts.
Kā jau minēju, šo gadu es pavadīšu dzīvojot viesģimenē. No sākuma biju uztraukusies kā, būs jo viesģimeni neizvēlos es, bet gan otrādi. Tagad saprotu, ka nebija jēgas satraukties, jo mana ģimenīte ir superīga. Mans viestētis ir pensionēts policists - golferis, kuram garšo alus un vienmēr pie rokas ir pistole. Asprātis, vienmēr apceļ brāli un māsu. Man ir paveicies, ka ģimenē ir vismaz kāds, kurš ir bijis Amerikā un Eiropā, jo vismaz saprot manus Eiropeiskos izgājienus un angļu valodu. :D Viesmamma vienmēr smaidīga. Lai gan viņa saprot, ka es vēl nemāku Taju valodu, ļoti cītīgi ar mani mēģina sarunāties Taju valodā. Arī viņa saprot angļu valodu, bet runā ļoti maz, nu nekas, viņa vismaz garšīgi taisa ēst. Un vispār, kāda iespēja, ka es neuzbarošos, ja gandrīz katrā ēdienreizē ir uzservēta kaudze ar rīsiem, galda vidū stāv apmēram 5-10 dažādu ēdienu un mamma visu laiku papildina manu šķīvi ar kaut ko, kamēr es neesmu izēdusi rīsus. Tagad esmu iemanījusies aši apēst rīsus un šķīvi aiznest uz izlietni, lai mammai nebūtu iespēja kaut ko uz tā uzlikt. :D Īstenībā, visi piedalās mana šķīvja papildināšanā, izņemot brāli. Brāļuks Apishak (Palm) tāds diezgan kautrīgs, bet tomēr jauks. Viņš ir 19 gadus vecs un studē universitātē jurisprudenci. Aizraujas ar fotogrāfēšanu un filmu skatīšanos. Viņam ir milzīga filmu kolekcija, bet pārsvarā tā sastāv no Taju un spriedzes filmām. Parasti es pievienojos skatīties filmu nevis tāpēc, ka es gribētu redzēt filmu, bet tāpēc, lai sastādītu kompāniju, jo šis nav manu mīļāko filmu salikums. Es labāk dodu priekšroku komēdijām un romantiskajām filmām. Pat manai māsai patīk spriedzes filmas, bet nu viņa vispār ir atsevišķs gadījums. Māsa Saiparn (Amy) ir 18 gadus veca. Mācās kopā ar mani 12. klasē. Dažreiz viņa uzvedas kā mazs puišelis un ik pa laikam parepo, bet man ar viņu ir jautri, un viņa arī ir man tuvākais cilvēks šeit. Ja man ir kaut kas vajadzīgs vai nesaprotams, zinu, ka varu griezties pie viņas. Nu man beidzot ir māsa, tieši tāda, kādu es gribēju. :D Šeit pusaudži ir daudz bērnišķīgāki nekā Eiropā. Iespējams, ka tas saistīts ar to, ka pilngadību viņi te sasniedz 21 gada vecumā. Pēc viesģimenes izturēšanos pret mani, jūtos kā 14 gadīga. Un pret māsu arī izturas kā pret mazu bērnu. Viņa nevar sagaidīt, kad brauks ciemos pie manis uz Latviju. Laikam grib izbaudīt kārtīgu Latviešu ballīti, jo šeit ballīte skaitās, kad vairāki draugi aiziet kopā uz lielveikalu un iepērkas. Izpratne par dzimšanas dienas ballīti arī viņiem ir tāda pati. Uzaicina draugus vakariņās uz restorānu, visi sēž pie galdiņa, ēd kūku un tā viņiem skaitās tāaada ballīte :DD Hahaha. Starp citu, mana viesģimene ir izdomājusi man Taju iesauku - Fāa (สีฟ้า). Tulkojumā tas nozīmē - okeāns, debesis un gaiši zils. Prasīju, kāpēc tieši tāda izvēle un viņi atbildēja, ka dēļ manas acu krāsas. Hihihi.
Dzīvoju es divstāvīgā privātmājā uz pāļiem. Māja ir ieturēta tipiskā Taju stilā un to ir projektējis mans viestētis. Labākā mājas daļa noteikti ir dzīvojamā istaba, jo sienas no grīdas līdz griestiem ir no stikla. Gaiši, bet karsti, jo saule ļoti piesilda telpu. Savu istabu dalu ar māsu. Un man pat patīk, vismaz nekad nevar sailgoties pēc kompānijas. Māja atrodas Bangkokā, Thawee Wattana. Ja pameklēsiet google manu rajonu, tad gandrīz vienīgais, ko atradīsiet būs kaut kas saistīts ar plūdiem. Pagājušajā gadā bija applūdis pilnīgi viss rajons, tajā skaitā arī mana māja. Ne jau tā pat vien mana māja ir uz pāļiem. Ceru, ka šogad situācija būs cerīgāka.
Par Taizemi es vēl jo projām esmu sajūsmā, un te mums iet ļoti karsti. Katru dienu apmēram +35 grādi. Par šo laiku esmu sapratusi arī to, ka neesmu radīta bloga rakstīšanai, jo ir tik daudz citu lietu ko darīt. Visu laiku esmu aizņemta. No rīta skola, pēc skolas muay Thai, tad aizejam ar skolas draudziņiem uz kādu lielveikalu un pēc tam jau uz mājiņām. Gandrīz vienmēr pirmais, ko izdaru mājās - iekrītu gultā un aizmiegu uz kādu stundu, jo ir tik ļoti karsts, ka negribas neko citu darīt, tad mani pamodina māšuks un aicina skatīties filmu vai kaut ko citu darīt, pēc tam paēdu, ieeju dušā, pačekoju internetu, un tad mana diena arī noslēdzas. Arī brīvdienās nav laika. Šīs brīvdienas bija jaukas, tikai dažas detaļas sabojāja to burvību :D Ar AFS ģimenīti bijām uz lielāko Bangkokas tirgu - Chatuchak weekend market. Un izrādās, ka es jau viņā biju bijusi, pašai nezinot kur es esmu. Pirmajā dienā ar Marion iekarojām tur saldējuma un augļu stendu. Pirmā pieredzīte ar Taizemes augļiem un tā :D Ar AFS skolas draudziņiem tirgus izskatījās pavisam savādāks. Sadalījāmies pa divi un iekarošanas part 2. varēja sākties. 4 stundas ar Japānieti Mali klīdām apkārt un baudījām Taju saldumus, līdz sasniedzām mājdzīvnieku nodaļu un apmaldījāmies. Sarunāts bija tikties visiem pie kaut kāda mistiska torņa ap plkt. 01:00 p.m, mums bija palikušas tikai 15 min. lai atrastu ceļu atpakaļ, bet nebija ne jausmas, uz kuru pusi iet. Izgājām uz ielas uz sapriecājāmies, ka ieraudzījušas torni, un gājām uz to pusi, tikai pusceļā ieraudzījām, ka teritorijā ir vēl divi tādi paši torņi. ;DD Neko darīt, sarunājām beigās satikties vienā iepirkšanās centrā, tur mēs ilgi nebijām. Tikai tik daudz kā paklausījos, ko man Antonie un brālis stāsta par fotoaparātiem un lēcām. Visi bijām tādi saguruši, tāpēc ar to arī mūsu izklaides beidzās, un braucām mājās. Šonedēļ es beidzot dabūšu savu stundu sarakstu, un man vairs nevajadzēs iet ar māsas klasi 5 reizes nedēļā uz matemātiku un ķīmiju. Jēe ^^
Tas pagaidām arī viss. Vairs nevaru iedomāties, ko man uzrakstīt. Notikumi ir tik daudz, ka es nevaru neko atcerēties loģiskā secībā. :D
