Man ir auksti.

      Rīts ir auksts!! Izeju no mājas un tik pat ātri eju atpakaļ paņemt lietussargu un jaku. Pie reizes paskatījos grādus. +28. WTF? Bet man ir auksti. Jaku tomēr nepaņēmu. Tas laikam būtu pārāk jocīgi.
Izkāpjot no takša pie skolas, man bija prieks, ka nepaņēmu jaku un paņēmu lietussargu lai pasargātu sevi no saules dūriena. Karsti. :D
Skolā viss pa vecam. Monika ir atnesusi man brokastis, kuras apēdu tur pat angļu val. departamentā. Monika, es, Andres un Sean sarunājam kur ēdīsim pusdienas, tad es dodos savas klases meklējumos. Parasti viņi mani pārtver pusceļā un aizved līdz klasei. Klasē gandrīz visu dienu atsēžu, runāju ar klases biedriem un lasu savu Taju valodas grāmatu. Pusdienās ar AFS'eriem ākstāmies un parasti sanāk nokavēt stundu sākumu. Bet tas nekas, jo skolotājas ierodas tikai 15 min. pēc zvana.
Uzzināju to, ka mūsu skolai vēl jo projām nav direktors. Kā skola vairāk kā mēnesi var pastāvēt bez direktora? :DD
Pēc skolas mums ar Andres kaut kas "iekoda" un izdomājām, ka mums jāiet ar kājām 12 kilometrus līdz viņa mājām. Tā laikam bija mana vis lēnākā pastaiga. Gājām divas stundas : D Par cik Taji ir slinka tauta, un visur kur ir iespējams izmantos transportu, viņi to arī darīs, tāpēc visi uzskata, ka mēs esam nedaudz ar putniem. :D Man piektdienas vakaram pat vairāk par garu pastaigu neko nevajag. Ajj, silts vakars, sarkans saulriets starp palmām, garas sarunas un smiekli.
   
Visi apkārt sāk runāt par Ziemassvētkiem. Es šeit +35 grādos pat par tādiem nespēju padomāt. Pagaidām man nav ne jausmas ko darīšu Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Brauciet ciemos!! :))

Mistiskā otrdiena.

     Jā, es zinu, ka neesmu šeit parādījusies jau labu laiku un pēdējo reizi solīju ierakstu ar oktobra piedzīvojumiem no Phuket un Surat Thani, bet tad kad man ir jāsāk domāt ko lai raksta, tad man prātā iestājas mistisks tukšums.
Es esmu sapratusi, ka labāk rakstīt nedaudz, bet bieži, nekā daudz un reti.

      Notikumi ir daudz un novembris tuvojas noslēgumam. No rīta pamostoties biju nesaprašanā. Čemodāna lidojuma uzlīme (tā kuru parasti uzlīmē uz čemodāna roktura pirms lidojuma) mētājas saplosīta istabas vidū. Vējš? Zagļi? Es esmu mēnesserdzīga? Nē. Paskatījos zem gultas kur stāv mans koferis un izbiedēju peli. Īstenībā nezinu kura no mums vairāk izbijās. Vakar pa nakti viņa ir dāsni piekakājusi pagulti. Skaisti.
   Laika apstākļi nav mainījušies jau kopš novembra sākuma. Tagad mums ir ziema. Tā Taji vismaz paši saka. Vairs tik bieži nelīst kā lietus sezonā. Vakaros tālumā var redzēt kā kaut kur zibeņo un tas arī viss. Šodien no rīta sēžot klasē pamanīju, ka ēnā termometra stabiņš ir uzsilis līdz +34 grādiem. Nu tiešām ziema. Nezinu, kas par iemeslu, bet nemaz nelikās ka ir tik karsts. Vai tiešām būtu jau pieradusi? Pēc divām stundām sāka spīdēt saule un tad gan sāku just, ka kāpt pa trepēm paliek aiz vien grūtāk. Saulē +39. Karsti. Nolēmu, ka mājās braukšu ar taksi. Bet uz 5 minūtēm aizdomājos un atrados jau mikroautobusā
    Šodien ir labākā diena nedēļa. Jo ir stunda pie Sean - angļu valodas skolotāja no Filipīnu salām, ir datoru klase, un pēdējā stunda nenotiek. Pēdējā stundā mums bija sarunāta modes skate par godu angļu valodas patreizējam tematam- apģērbs. No rīta pavisam piemirsu. Biju jau izgājusi no mājas, kad atcerējos un skrēju atpakaļ paķert kurpes un kleitu. Skate bija patiešām smieklīga. Meitenes un lady boy kleitās, taču tom boy trenuškās. Mans klases draudziņš Tao notiekti bija labākais ar savu crop top( t-kreklu virs nabas) un zeķubiksēm :D Es uzvelkot augstpapēžu kurpes sajutos kā milzis. Biju garāka pat par visiem puišiem klasē.
Pusdienas nepaēdu, jo pavāre bija aizmirsusi par manām pasūtītajām nūdelēm, tāpēc tagad ar nepacietību gaidu vakariņas. Jūtu ka pēc ēdiena sāk smaržot visa māja :)

Četas dienas

     Es esmu atpakaļ mājās pie viesģimenes. Četras dienas dzīvoju pie Mali (Mistuho), Japānietes. Mana viesģimene bija aizbraukusi darba darīšanās un negribēja lai es palieku viena mājās. Šīs dienas bija ļooti jaukas. Mali ir paveicies ar viesģimeni. Viņas viesmamma angliski nerunā, taču ir tik ļoti jauka un visu laiku smaida. Kaut vai nesaprot angliski, visu laiku centās ar mani aprunāties. Vecākā māsa iet ar Mali vienā klasē. Un viņai ir mazāks brālis, kurš izskatās pēc mīlīga lāčuka. Izrādās es biju izdzinusi mazo Mali viesbrāli no viņa istabas. Viņa istabai ir liels logs uz virtuvi. Vēl jo projām nesaprotu tā pielietojumu. Vienīgais, zinu to, ka vakaros un rītos pārģērbties netraucēti nevar, jo kāds visu laiku staigā garām logam.
    Sestdien biju ar klasi uz blakus provinci. Nakhom Phatom. Bijām 21 cilvēks. Uz turieni braucām ar taksi, jo nevarējām sagaidīt autobusu. Divu stundu brauciens un bijām klāt. Templis liels un tūristu maz. Redzējām tikai vienu tūristu grupu no Portugāles. Nu, vismaz ar Andres izspriedām, ka grupa varētu būt no portugāles, jo viņi runāja Portugāliski un bija balti, tāpēc latīņamerikas portugāliski runājošie viņi nevarēja būt. Pie tempļa mums ar Andres bija jādara kaut kas jocīgs un neviens nevarēja paskaidrot ko mēs īsti darām. Mums bija jāuzraksta savi vārdi uz zvana mēles (sirds formā) un zvanu ar troses palīdzību bija jāaizvelk uz tempļa spici. Pārprasīju klases biedriem kāpēc mums tas bija jādara, bet atbildē vairāk par ķiķināšanu neko nesaņēmu. Jautriii. :D
Pēc tempļa sapratām, ka mājās vēl negribam braukt, jo pulkstenis bija tikai 02:00 pm. Aizgājām uz tempļa uz tirgu. Tirgus bija sadalīts divās daļās. Pārtika un saimniecības preces (apģērbs, suvenīri, mājas lietas). Protams es izvēlējos pārtikas tirgu. Atklāju jaunu augli - jack fruit. Tas ir kaut kas jocīgs. No sākuma garšīgs, bet jo vairāk košļā, jo negaršīgāks paliek, :D Bet tomēr ir labāks, kā durians, ko pagaršoju ķīniešu kvartālā. Katru reizi redzot durianu man uzreiz ir ķiploku garša mutē. Fuu :D Bet dienas labākā daļa bija tad, kad mums sagribējās pagaršot tārpus un citus mošķus. Es pagaršoju divu veidu tārpus un sienāžus. Garšo pēc eļļā pārceptas gaļas. Otru reizi noteikti negribu tos mošķus ēst. Pēc tirgus apmeklējuma nekas cits neatlika kā doties mājās. Braucām ar vilcienu. Neērti, bet vismaz visi kopā un nebijām sadalīti pa takšiem. :)

    Ak, laikam neesmu paspējusi pastāstīt svarīgu jaunumu. Mūsu skolā divas nedēļas atpakaļ ieradās Ķīniešu valodas skolotāja Monika (Leuleu). Es jau saprotu, ka Bua nevar aizvietot, bet Monika ir tik jauka. Jau kopš pirmās sarunas izveidojās labs kontakts ar viņu. Skolā katru dienu izdomājam kā sevi izklaidēt un viņa mani pamanās no rīta arī pabarot, jo mana ģimene neēd brokastis. :))

Speach contest

    Otrdien pēc stundām P'New jautāja vai varēšu palīdzēt Bianca ar angļu valodas runu konkursam citā skolā. Protams, piekritu. Bianca ir viena no labākajām skolniecēm visā skolā. Viņa bija viens no pirmajiem cilvēkiem ar ko sadraudzējos skolā, jo prata labi runāt angliski. Es biju nedaudz nošokēta, jo viņa par konkursu uzzināja tikai šodien, bet konkurs ir rīt.
   Meitene naktī gatavojusies cītīgi. Skolā ierados 06:15, jo izbraukšanas laiks ir 06:30. Ap 06:30 sāku domāt vai neesmu sajaukusi dienas jo ne skolotāju, ne Andres, ne Biancu pie apvāršņa neredzu. Sazvanu skolotāju. Izrādās viņa nokavējusi mikroautobusu un tulīt būs klāt. Tikai ap septiņiem izbraucām no skolas lai  deviņos būtu konkursā.
Konkursa dalībnieki 14. Labākie šajā Bangkokas upes pusē. Hmm, nu kā lai maigāk pasaka. Nevienam no viņiem angļu valoda nebija tādā līmenī lai varētu kāpt uz skatuves, auditorijas priekšā. Dažiem izruna bija briesmīga, daži visu laiku jaucās, bet viens otrs pilnībā mainīja tematu un sāka runāt par pavisam ko citu. Pienāca Bianca kārta. Uztraukums dara savu. Izruna laba, novirze no temata nav, vārdus izrunā skaidri, BET pēc katra teikuma vismaz 15 sekunžu pauze. Liels mīnus. Gaidot rezultātu sēdējām pie galda ēdot augļus un spriedām uzvarētāju. Bianca dabūja 8 vietu. Negodīgi. Pirmās vietas ieguvēja runu biju palaidusi garām. Laikam tad biju aizgājusi meklēt kontaktligzdu kur uzlādēt manu izsalkušo telefonu. Mājās braucām ar taksi. Ne miņas no rīta sastrēgumiem un mājās aizbraucām par 1 stundu, divu stundu vietā. :)

Nedēļa skolā

    Pirmā nedēļa ir pagājusi veiksmīgi. Jauna klase, jauni cilvēki, jaunas aktivitātes. Mana jaunā klase tiešām ir jauka. Visu dienu skolā pavadu ar klasi, tikai pusdienās satieku pārējos skolotājus no ārzemēm un AFS'erus.  Vēl joprojām gaidu solīto jauno stundu sarakstu no skolas kordinātores. Izskatās, ka būs tā pat kā pirmajā semestrī. Atkal gaidīšu mēnesi kamēr kordinātore izdomās kaut ko mainīt tur. Jāgaida tik. Taizemē viss notiek ļoti lēni. Es nemaz nesūdzos. Man klasē ir labi. Par cik stundas notiek Tajiski un es gandrīz neko nesaprotu, tad stundu laikā cītīgi mācos Taju valodu. Klases biedri priecīgi man palīdzēt. Šis semestris ir pilnīgi savādāks. Neesmu palaidusi garām nevienu stundu un stundās sēdus neiemiegu. Pilnīgi prieks par sevi. Bet es tiešām gaidu izmaiņas savā stundu sarakstā. :)

Pirmā skolas diena otrajā semestrī

      Pēc mēneša garajām brīvdienām oktobrī ir beidzot atkal sākusies skola un otrais semestris, kas turpināsies līdz februārim un tad jau atkal 3 mēnešu brīvlaiks. :))  Ilgi nebiju tā gribējusi atpakaļ uz skolu. Oktobris bija superīgs. Paceļoju nedaudz apkārt Taizemei. Biju Phuket, Krabi, Surat Thani, Khao Sok, Khao Yai un vēl pāris vietās kurām nevaru atcerēties nosaukumus.

11/2555

   Pamodos pirms modinātāja, tāpēc, ka saule bija pamanījusies iespīdēt tieši man sejā. Nekas, modos un gatavojos skolai. Beigās pat nepaspēju paēst brokastis, jo nebija laiks. Skolā ierados tieši laikā. Gāju uz 3 stāvu -angļu valodas departamentu, bet durvis bija aizslēgtas. Dīvaini. Pat oktobrī, kad visiem bija brīvlaiks, tur vienmēr bija kāds skolotājs. No trešā stāva var pārredzēt visu laukumu kur notiek rīta ceremonija. Es mēģināju sameklēt savu kordinātori un pēc 3 minūšu pūliņiem arī viņu atradu. :D Pēc ceremonijas viņa mūs ar Andres pasauca pie sevis un paziņoja to, ka mums beidzot ir jaunas klases. Tagad vairs neesmu mathayom 6/2 (12 klase), bet mathayom 5/4 (11 klase). Man prieciņš, ka man iedalīja klasi ar padziļinātām valodas mācībām. Mums 6 stundas nedēļā ir Japāņu/ Ķīniešu valoda. Andres gan nenoveicās. Viņš ir zinātņu klasē un viņam Japāņu valodas vietā ir ķīmija, fizika un vēl kaut kas tik pat garlaicīgs. Un tad jau gājām uz mūsu jaunajām klasēm. Mani jaunie klases biedri ir superīgi. Visi draudzīgi un izpalīdzīgi. Pāris meitenes prasīja vai viņas var mani saukt par bārbiju. Smieklīgi. Tik žēl ka daudzi no manas klases nerunā angliski. Tik pasaka no rīta 'Hi, Annie' un tad visu dienu seko un skatās vai man nav vajadzīga kāda palīdzība. Mīlulīši. Šķiet, mana stundu kārtība atkal būs tieši tāda paša kā iepriekš. Gulēšu uz sola visneiedomajamākās pozās, muļķošos ar klasesbiedriem un pašmācības ceļā mācīšos Taju valodu. :D Tiešām ceru, ka kordinātore drīzumā izmainīs manu stundu sarakstu un ieliks Taju dejas, Taju valodu, Taju virtuvi, Taju nacionālo instrumentu un vē kādas kultūras lietiņas. Man vēl jo projām ļooti patīk Taju kultūra. Lielākās izmaiņas, laikam ir tās, ka man pusdienu starbrīdis sākas par stundu vēlāk. Pusdienu starbrīdī, kā jau gandrīz vienmēr, gāju ar Andres uz P'Bum kafeinīcu. Ak, cik labi atkal tur būt. Visa oktobra laikā tur biju tikai vienu reizi mēneša sākumā-  pirms braukšanas uz slimnīcu iebraucām pakaļ P'Bum māsai. Kafeinīcā jaunumi. Tur ir uzradies kaķēns. Visu laiku pats ar sevi spēlējas un diedelē kafeinīcas apmeklētājiem ēdienu. : D
      Es mājās no skolas pārnācu tikai sešos. Mājās atverot portatīvo mani pārņēma mini sirdstrieka. SKUDRAS. VISUR. Uz ekrāna, klaviatūrā, sistēmā. Sacēlu trauksmi. Māsa apgāza pus māju riņķī lai atrastu kaut kādu pūšamo, bet tā arī neatrada un pateica, ka tik pat labi der arī smaržas. Nu, ko. Labāka skudru inde kā Dior "Miss Dior" laikam nav izgudrota. Pēc 5 minūtēm atlika tikai izkratīt datoru un no skudrām ne vēsts :DD Gulēt iegāju laicīgi, bet pamodos naktī no tā, ka man sāka palikt nenormāli karsti. Izrādās kondicionētājs kaut kādā mistiskā veidā izslēdzies. Man bija tāds slinkums celties lai viņu ieslēgtu, tāpēc labāk paliku gultā, paskatījos cik grādi termometrā (+29) un mocījos divas stundas lai tajā karstumā iemigtu. Loģika :D

 
     Savus oktobra piedzīvojumus noteikti publicēšu, bet ir tik daudz sakrājies ko rakstīt, ka nav gribasspēka, bet es jūtu ka man tuvākajās dienās uznāks iedvesma. Un tad arī beidzot salikšu bildes draugiem.lv. Gaidiet, mīļie! :)