otrdiena, 2012. gada 27. novembris

Mistiskā otrdiena.

     Jā, es zinu, ka neesmu šeit parādījusies jau labu laiku un pēdējo reizi solīju ierakstu ar oktobra piedzīvojumiem no Phuket un Surat Thani, bet tad kad man ir jāsāk domāt ko lai raksta, tad man prātā iestājas mistisks tukšums.
Es esmu sapratusi, ka labāk rakstīt nedaudz, bet bieži, nekā daudz un reti.

      Notikumi ir daudz un novembris tuvojas noslēgumam. No rīta pamostoties biju nesaprašanā. Čemodāna lidojuma uzlīme (tā kuru parasti uzlīmē uz čemodāna roktura pirms lidojuma) mētājas saplosīta istabas vidū. Vējš? Zagļi? Es esmu mēnesserdzīga? Nē. Paskatījos zem gultas kur stāv mans koferis un izbiedēju peli. Īstenībā nezinu kura no mums vairāk izbijās. Vakar pa nakti viņa ir dāsni piekakājusi pagulti. Skaisti.
   Laika apstākļi nav mainījušies jau kopš novembra sākuma. Tagad mums ir ziema. Tā Taji vismaz paši saka. Vairs tik bieži nelīst kā lietus sezonā. Vakaros tālumā var redzēt kā kaut kur zibeņo un tas arī viss. Šodien no rīta sēžot klasē pamanīju, ka ēnā termometra stabiņš ir uzsilis līdz +34 grādiem. Nu tiešām ziema. Nezinu, kas par iemeslu, bet nemaz nelikās ka ir tik karsts. Vai tiešām būtu jau pieradusi? Pēc divām stundām sāka spīdēt saule un tad gan sāku just, ka kāpt pa trepēm paliek aiz vien grūtāk. Saulē +39. Karsti. Nolēmu, ka mājās braukšu ar taksi. Bet uz 5 minūtēm aizdomājos un atrados jau mikroautobusā
    Šodien ir labākā diena nedēļa. Jo ir stunda pie Sean - angļu valodas skolotāja no Filipīnu salām, ir datoru klase, un pēdējā stunda nenotiek. Pēdējā stundā mums bija sarunāta modes skate par godu angļu valodas patreizējam tematam- apģērbs. No rīta pavisam piemirsu. Biju jau izgājusi no mājas, kad atcerējos un skrēju atpakaļ paķert kurpes un kleitu. Skate bija patiešām smieklīga. Meitenes un lady boy kleitās, taču tom boy trenuškās. Mans klases draudziņš Tao notiekti bija labākais ar savu crop top( t-kreklu virs nabas) un zeķubiksēm :D Es uzvelkot augstpapēžu kurpes sajutos kā milzis. Biju garāka pat par visiem puišiem klasē.
Pusdienas nepaēdu, jo pavāre bija aizmirsusi par manām pasūtītajām nūdelēm, tāpēc tagad ar nepacietību gaidu vakariņas. Jūtu ka pēc ēdiena sāk smaržot visa māja :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru