Annie in Thailand: Khao Phansa & Hua Hin

01/08/2555

05:45 a.m. Māsa stāv manas gultas galā, cītīgi purina manas kājas, un izmisīgi sauc manu vārdu - Ariaaa. Wake up, sleepyhead, bet vienīgais, ko spēju atbildēt, ir neveikls kunksts. Laikam nākošreiz ir jāpadomā vai ir vērts runāties līdz trijiem naktī par neko, ja nākošajā dienā ir tik agri jāceļās. Pēc 5. minūtēm, kad māsa sapratusi, ka nav jēga mani modināt, es izdomāju, ka varu gulēt tālāk. Tā arī sanāca, ka nokavēju atkal kārtējo rīta ceremoniju. Šodien ir īpaša diena. Khao Phansa svētki. Ar šiem svētkiem budistiem sākās trīs mēnešu gavēnis. Šajā trīs mēnešu laikā līdz Awk Phansa, mūki nedrīkst nakšņot ārpus templim, budistiem vairāk jānododas lūgšanām un jauni vīrieši apsver domu, vai kļūt par mūkiem, jo šajā laikā no budisma mācības var gūt vislielāko labumu. Bet man tas nozīmē, ka mani skolā uzkrāsos, ietērps Taju tradicionālajā tautas tērpā un kopā ar skolas biedriem jāiet uz templi. Skolā, pie vārtiem mani pavada apsarga neapmierinātais skatiens, jo esmu nokavējusies par stundu. Līdz pusdienu starbrīdim man jāseko manas māsas klasei uz ķīmiju, jo mana skolas AFS kordinatore, protams, manu stundu sarakstu vēl nav uztaisījusi. Šķiet te neviens Tajs neiespringst par kaut kādiem niekiem. Stundā aiz garlaicības sākām apzīmēt Mook vēdeklīti. Un tad meitenes izdomāja, ka man jāmāca ne tās pašas labākās nozīmes Taju vārdi. Sarakstīju visus skaisti klades aizmugurē, tagad tikai atliek iemācīties. :D Pēc kāda laiciņa man ieradās pakaļ viena no Taju dejotājājām, lai aizvestu mani līdz klasei, kur notiks mūsu extreme make over. Tur jau mani sagaidīja pārējie AFS'eri. Arī šo pasākumu es biju paspējusi nokavēt. Jauki! Aši Taju draudziņi mani saģērba, uzkrāsoja un biju gatava. Puišus arī tā skaisti saģērba un uzkrāsoja. Vācietis un Meksikānis izskatījās pēc kaut kādiem venecuēliešu banānu novācējiem. :D Ejot pa skolas gaiteņiem uz izeju vienīgais ko dzirdēju bija "suai" vai Aria, you are so beautiful. Pāris meitenes vēl paspēja pateikt, ka mani mīl, bet tas jau viņiem tā normāli :D Templī nebijām ilgi, atdevām mūkiem dāvanas, palūdzām Budu, uztaisījām pāris fotogrāfijas un pie tempļa pabarojām zivtiņas. Man patīk tempļu apmeklējumi. Tur vienmēr ir tāda īpaša aura un miers.
Pēc ceremonijas templī ar māsu sagaidījām Bua (Ķīna) un Mali (Japāna) lai varētu kopā braukt uz lielveikalu un pēc tam uz manu māju. Bua un Mali nakšņos šonakt manā mājā, jo no rīta agri jāceļas. Beidzot brauksim uz Hua Hin. Tiešām nevaru sagaidīt. Gribu peldēt, pasauļoties un apciemos savu onkuli. :))

02/08/2555

Pamodos agri, visi vēl gulēja. Līdz modinātāja signālam apmēram stunda, bet aizmigt nevarēju. Izgāju ārā. Neskatoties uz to ka saule vēl pilnībā nav uzaususi un ir agrs rīts, ārā jau ir sutīgs un +30 grādi. Pēc māsas aprēķiniem pa dienu šajā sezonā vajadzētu būt ~ +29 grādi, nevis +35 katru dienu, jo tagad ir lietus sezona. Debesis ir pilnībā skaidras un nekas neliecina par lietus tuvošanos, tikai virs Bangkokas vērojams neliels smogs. Kamēr baudu rītu, tikmēr visi jau pamodušies. Ap 08:00 mūsu septiņu cilvēku kompānija bija gatava doties. Pirms vilciena atiešanas 11:30 bija palicis laiciņš, tāpēc aizgājām līdz tirgum, kas bija tur pat pāri sliedēm. Sapirku augļus, lai pa ceļam būtu ko darīt. Nopirku rambutānus, mangustānus, longan un mango. Omņomņom. Laiks vilcienā pagāja ātri. Vilciens bija pārpildīts dēļ brīvdienām, un mums nebija kur apsēsties, bet šo problēmu mēs ātri atrisinājām. Vagona galā pamanīju daudz brīvu vietu...aiz Taju uzraksta- notiek filmēšana. Pa visām brīvajām vietām dzīvojās kaut kāds čalītis un nekāda filmēšana tur nenotika. Mēs sarunājām, ka viņš mani un Mali palaiž apsēsties brīvajās vietās. Pēc kādas pusstundas izrādās tiešām sākās filmēšana. Pēkšņi puse no vilcienā esošajiem izvilka telefonus un sāka fotografēt kaut ko. Izrādās jau labu laiku sēžam blakus kādai aizmigušai Taju seriālu zvaigznei. Es jau sen zināju, ka man ir labākās statista kājas pasaulē. Mums ar Mali nemaz nelika nekur pārsēsties filmēšanas laikā.Bet tie Taju seriāli ir tiik ļoti smieklīgi. Samāksloti un neprofesionāli. Mūsu "Ugunsgrēks" ir daudz labāks. Kad beidzās filmēšanās, bijām jau klāt Hua Hin. Visi nolēmām, ka jāiet uz pludmali. Pludmalē nebijām ilgi. Es pat nepaspēju nopeldēties, jo sāka līt lietus. Deeem. Sēdējām kafeinīcā ar cerību, ka lietus beigsies, bet nekā. Sapratām, ka jābrauc pie onkuļa. Viņš dzīvo kūrorta klusajā daļā, tieši pie jūras. Brīnišķīgi skaista daba. No ēdamistabas loga var redzēt kokospalmu plantāciju, bet no otrā stāva guļamistabām Hua Hin kūrorta kluso daļu ar neskaitāmiem pludmales restorāniņiem un viesnīcām.Saēdāmies augļus, tikmēr laiks bija noskaidrojies un varējām doties uz pludmali. Šajā pludmalē vienmēr ir maz cilvēku un arī šoreiz bijām gandrīz vienīgie tūristi. Ar māsu, Bua un Mali pa pludmali dzenājām krabjus, jo ejot peldēties aizmirsām tādu sīkumu kā peldkostīmus un uzreiz atpakaļ uz māju iet - slinkums. :D Pasēdējām vienā pludmales kafeinīcā un tad atpakaļ uz mājiņām. Paēdām vakariņas un tad sākās vakara labākā daļa- braukšana ar močiem un karaoke. Bijām pieēdušies jūras veltes, Taju gardumus un pienācis laiks izkustēties no mājām. Ārā galīgi satumsis. Šeit parasti paliek tumšs ap septiņiem vakarā. Tāpēc ar kājām negribējām iet un paņēmām onkuļa motociklus. Laikam kādās divas stundas braukājām gar jūriņu. Neaprakstāmi labas emocijas. Visu laiku notiek kaut kas smieklīgs, joki pa gaisu. Mēs ar manu māsu un Bua sākām saprast, kāpēc mans brālis un Mali no mums braucot 'netīšām" atpaliek. Tur kaut kas ir. hahaha. Nu neliedzām viņiem to prieku atpalikt un sākām braukt ļooti ārtri, līdz attapāmies kūrorta otrā galā, pie klintīm kuras redzējām pa gabalu dienā. Skaisti. Atpakaļceļā uz onkuļa mājām iebraucām tik lielā bedrē, ka no palēciena es knapi noturējos uz moča. :D Mājās nebija nekas sakarīgs ko darīt, bija jau ļoti vēls, bet gulēt iet negribējās. Māsai iešāvās galvā doma, ka vajag padziedāt karaoki, nu tā arī mēs visi dziedājām līdz diviem naktī.

03/08/2555

No rīta pamodos ap 01:00 p.m. visi jau bija sen pamodušies un paēduši brokastis. Man sanāca pievienoties tikai uz pusdienām. Atkal sadedzināju mēli. Bet ļoti garšīgi. Visiem bija uznācis kaut kāds lielais slinkums, tāpēc, vienītī aizgāju uz pludmali. Kādu pusstundu vienkārši peldēju un mērcējos ūdenī, bet pēc kāda laiciņa palika kaut kā neforši, jo es biju vienīgā kas peldējās un medūzas arī sāka kļūt uzmācīgas. Krastā sauļojamies arī nevarēja nevienu redzēt, bet tas iespējams tāpēc, ka Tajiem ir paranojiskas bailes nosauļoties. :D Mēs, baltā rase gribam būt brūni, bet toties aziāti grib būt balti. Šķiet, ka cilvēcei nekad nebūs labi. ;DD Krastā izklāju dvieli un iemigu. Pamodos no tā, ka apkārt sāka parādīties cilvēki. Man netālu bija apsēdušies divi glīti Taju puikiņi ar milzīgiem fotoaparātiem un fotografēja apkārtni. Pēc kādām 5 minūtēm pie manis pienāca viens no puikiņiem un uzprasīja vai mani drīkst nofotografēt. Protams uzreiz nepiekritu, jo izskatījos pēc pandas un man bija vēl pilnībā slapji mati. Viņš teica, ka mācās fotografēt, bildes nekur nepublicēs un blah blah blah.... kamēr piekritu. Viņš mani safotografēja no visām pusēm. Pēctam prasīju lai parāda bildes. Nesaprotu kāpēc viņš man teica, ka mācās fotografēt, jo es esmu pilnībā pārliecināta, ka viņš ir profesionālis. Bildes bija sanākušas ļoti labas. Sākām runāties, izrādās viņš ir pasākumu fotogrāfētājs un pārsvarā fotogrāfē tikai vienā klubā kas ir Koh Samui salā. Sēžot uz mana pludmales dvielīša norunājām gandrīz stundu un tieši nepiemērotākajā brīdī māsa piebrauca ar moci pie mums un teica ka man jābrauc kopā ar visiem uz veikalu. Atvadījos no tā čalīša, aizgāju līdz mājai un sapratu ka tās bildes nekad nedabūšu, jo zinu tikai tā puikiņa vārdu un kluba nosaukumu jo viņš man iedēva kaut ko līdzīgu vizītkrtei. Skumīgi. Veikalā remdēju savu sašutumu. Sapirkāmies saldumus, augļus un braucām atpakaļ uz mājām. Sākām gatavot vakariņas. Šoreiz palīdzēju gatavot un nesagāzu tik daudz asas garšvielas klāt visam. Sevi jau saslavēt negribu, bet garšoja ļooti labi. Īpaši labi garšoja garneles. Pēc pārēšanās izdomājām, ka atkal jāizmet līkums pa rajonu ar močiem. Aaaawesome. Man tiešām patīk naktī atrasties ārpus mājas. Ārā gaiss vairs nav tik karsts, moskīti vairs nav tik uzmācīgi un naktī parasti sākas vislielākā jautrība. Šis vakars nebija izņēmums. Brāļuks kādas 1000 reizes ar Mali kaut kur tumsā nozuda, iebraucām tajā pašā bedrē kur pagājušajā naktī, redzējām kā Mali tēlo mirušu gulbi un iemaldījāmies vietējo Taju karaokes vakarā kurā Bua bez kompleksiem bija gatava piedalīties, bet mēs viņai norāvām pasākumu. Negribējās lai viņa traucē apkārtējo iedzīvotāju naktsmieru ar savu šķībo dziedāšanu. :D Braucot tālāk gar pludmali, ieraudzījām, ka ielas galā stāv vairāki cilvēki un kaut ko vēro. Piebraucot tuvāk izrādījās, ka tas ir brīvdabas kino. Kādu pusstundu skatījāmies man galīgi nesaistošu Taju trilleri, bet bija vismaz aizraujoši vērot kā tur pat pie manām kājām noskaidroja attiecības divi gekoni. ;DD Par laimi brālim apnika filma un pēc vēl viena līkuma apkārt pludmalei varējām doties mājās. Vecāki jau gulēja. Bet tas mūs neatturēja no karaokes. Mana māsa ir pilnībā traka uz dziedāšanu. Pat pārējiem gan to nevarētu teikt. No sākuma visi dziedājām pēc kārtas pa vienai dziesmai līdz beidzot visiem bija apnicis un māšuks jau 15 dziesmu dziedāja vienītī pēc kārtas. Sapratām, ka beidzot jāsāk darīt kas cits. Pulkstens jau bija ap 01:00. Piespraudām manu telefonu pie tumbām un mūsu "full moon party" varēja sākties. (Vispār oktobrī brauksim uz īsto "Full moon party" @Koh Samui... yessss, bet nu tas vēl tālu.) Izslēdzām gaismas un vienkārši ākstījāmies un dejojām pie Gatco dziesmām. Es šaubos, ka Japānietei, Tajietej un Ķīnietei tas kaut ko izteica, bet es biju tik priecīga, ka varu padejot pie Latviešu mūzikas. :DD Bet pēc tās kratīšanās bijām tik ļoti pārgurušas, ka bija slinkums noģērbt drēbes. Vienkārši iekritām gultā ap 03:00 a.m.

04/08/2555

Ceļamies jau 07:00 lai varētu pabrokastot un 12:30 P.M uzspēt uz vilcienu. Prom braukt negribas, bet skolu kavēt arī nevaram. Pa ceļam uz vilcienu iebraucām pārtikas veikalā "'Tesco Lotus". Tas viņiem ir populārākais pārtikas veikals uz reiz aiz 7 eleven. Tur pabijām kādu stundu, kamēr gaidījām vilcienu. Šķiet, ka braucot uz Hua Hin mēs pavadījām mazāk stundu vilcienā nekā braucot atpakaļ uz Bangkoku. Bet nu pēc nepilnām 3 stundām bijām atpakaļ BKK, mūsu mazā ekskursija bija beigusies un es esmu uzlādēta atkal jaunam piedzīvojumam. :))

Vispār tagad sēžu gultā un čekoju Facebook'ā to klubu Koh Samui salā kurā strādā fotogrāfs kurš mani safotografēja pludmalē. Izrādās viņš nav tikai fotogrāfs, bet arī tā kluba viens no īpašniekiem. Tiešām ceru, ka viņš tās fotogrāfijas nekur nepublicēs. Hahahaha.