Welcome to the land of the ants and mosquitos!

No, wait... Welcome to the land of smiles!


      Ir pagājusi jau pirmā nedēļa Taizemē. Piedzīvojumiem un notikumiem bagāta. Ļoti, garšīgi, interesanti un karsti.. kā vācu valodas skolotājs teica, Taizemē ir trīs sezonas - karsta, karstāka un ļoti karsta. Varu tikai piekrist. Esmu paspējusi arī pieteikt karu skudrām. Mājā, kurā es dzīvoju, ir ļoti daudz skudras. Daudz, daudz. Biju atvedusi viesģimenei Latviešu saldumus, noliku tos skapī, lai vēlāk atdotu viņiem, bet kad taisīju vaļā skapīti, vienīgais, ko es tur redzēju, bija skudras. Labi, es jau saprotu, ka skudrām patīk salds, bet ko viņas bija saskatījušas manā neatvērtās zobu birstītes iepakojumā, to gan es neizprotu. Mans prāts arī neaptver to, kā viņas tur vispār tika iekšā un no kā ir gatavotas birstītes, ja tās tik ļoti interesē skudras?

      Skolas forma nopirkta un esmu gatava iet uz skolu. Tagad man kā visām Taju skolniecēm ir balta kreklu blūze un zili svārki ar faltītēm, baltas zeķes un melnas "Angry birds" kurpītes…un no rītiem nenākas lauzīt galvu,- ko es šodien gribu vilkt mugurā. Katram Taju studentam uz uniformas ir rakstīts viņa vārds. Tā kā manu īsto vārdu neviens nevar izteikt un Tajiski viņu nevar uzrakstīt, kopš vakardienas es esmu Aria. Aria tulkojumā nozīmē - skaista. Un manas ģimenes uzvārds Piyanan nozīmē - mīlīga. Tagad esmu Aria Piyanan. Pagrūti pierast, ka mani visu laiku sauc tā, bet man patīk. Katram Taizemietim ir arī iesauka, un visbiežāk uzrunājot cilvēku izmanto iesauku, nevis īsto vārdu. Es pie tādas neesmu vēl tikusi, bet mana viesģimene pie tā tagad strādā.
 
     Skolā stundas sākās katru rītu 08:30, bet jāierodas tur jau 08:00, jo ir jānoklausās direktora uzruna, jādzied himna un jālūdz Buda. Pirmā skolas diena tāda, kaut kāda galīgi interesanta. No rīta mani aizveda pie direktora, iepazīties. Parunājām par dzīvi un tā. Tāds sakarīgs izskatās. Kā izrādās, man stundas nenotiek, jo skolai  „midterm exam's”. Nesaprotu, kāpēc man bija jāiet uz skolu, jo visu dienu sēdēju pie skolas vadības, ēdu kūciņas un palīdzēju labot ķīniešu valodas eksāmenus. Iepazinos ar Ķīniešu valodas skolotāju, kas izrādās arī ir AFS apmaiņas programmas dalībniece. Tā pailgi runājāmies, kamēr viesmāsai beidzās eksāmens, un tad ar skolas draudziņiem aizbraucām uz „shopping mall”. Taizemē populārākā atpūtas vieta ir iepirkšanās centri, no sākuma likās tā jocīgi, bet tagad es saprotu kāpēc. Tur ir gaisa kondicionieri. Te pat naktīs ir karsti, šķiet, ka vēsāks nemaz nepaliek.
 
       Sestdien māsa ar brāli izdomāja man parādīt pilsētu. No mājām izbraucām pēcpusdienā. Pirmā pietura mums bija „Asiatique The Riverfront”. Liela gājēju iela/ Market. Daudzi mazi veikaliņi un daudz cilvēku. Tur satikām brāļa draugu, un pēc tam braucām cauri China Town uz Khao San Road. Gājēju iela, uz kuras ir dažādi nakts klubi, tāpēc lielāka rosība uz ielas ir naktī. Brāļa draugs bija izdomājis aizvest mūs uz restorānu, diezgan ilgi gājām, un kad beidzot sasniedzām galamērķi, izrādījās, ka restorāns ir aizvērts :D. Dabūjām iet atpakaļ un meklēt vien tur pat vietu kur paēst. Ap 01:00 AM izdomājām, ka tomēr jābrauc mājās. Lai gan šī pilsēta nekad neguļ. Visu diennakti strādā veikaliņi, tradicionalās masāžas saloni. Naktīs ir atvērtas neskaitāmas kafejnīcas, karaokes bāri, naktsklubi, diskotēkas un striptīzbāri. ….Tikai Taizemē pilngadību sasniedz no 21 gada vecuma, tāpēc klubos pat mans 19 gadīgais brālis un viņa draugs netiek. Tā smieklīgi.
Lai gan šeit dzīve ir tik interesanta, ka baudīt aizliegtos augļus it nemaz arī nekārojas. :D
    Kā izrādās, pirmdien man uz skolu arī nebija jājiet, jo skolā vēl eksāmeni divpadsmitajiem. Es jau tikai priecīga, ka brīva diena, bet tad sapratu, ka māsa skolā un es nekur viena nevaru doties. Skumīgi. Bet nu manas prognozes nebija pareizas. No rīta mani pamodināja brālis un prasīja vai gribu ar viņa draugiem doties uz iepirkšanās centru, jo izrādās universitātei kaut kāds brīvais režīms. Nu protams, ka gribu. Tas jau nekas ka tos draugus nepazīstu un ko es iesākšu ar 6 Tajiešiem lielveikalā? :D Pēc stundas viņi man atbrauca pakaļ. Līdz iepirkšanās centram braucām aptuveni stundu dēļ sastrēgumiem. Tie puikiņi bija tik jauki. Visu laiku kaut ko ākstijās un nevarēja kartē atrast Latviju. Iepirkšanās centrā izdomājām, ka jāskatās filma. Puiši gribēja iet uz Betmenu, bet filma bija tikai Taju valodā, tāpēc vienīgais normālais variants bija Ledus laikmets 4. Taizemieši šeit tiešām mīl karalisko ģimeni un valsti, jo pirms katras filmas skan himna un visiem ir jāpieceļas kājās. Bet pats labākais ir tas, ka tieši pēc himnas palaiž "pepsi" reklāmu. :D Pēc iepirkšanās centra izdomājām, ka jābrauc vakariņās. Aizbraucām uz restorānu tieši Kwai upes krastā. Garšīgi un asi. Man nav ne jausmas cik reizes es apraudājos ēdot savas nūdeles un mēle atkal nodegusi. Diena izvērtās negaidīti laba. Un puiši tik jauki. Sarunājām, ka kopā varbūt brauksim uz Pattaya, bet nu to jau redzēs vai man būs laiks.
 

     

 
                                                     Asiatique The Riverfront

Khao San Road

 Pēc publikas pieprasījuma, gribēju uzrakstīt vairāk par savu viesģimeni, māju un skolu, bet māšuks sauc mani skatīties filmu. Tā kā to es atstāšu nākošajai reizei. :)